Lietuvas un Latvijas prezidenti nenonāk pie saskaņas par SNG termināļa būvi  (14)

Latvijas prezidents Andris Bērziņš Lietuvas prezidentei Daļai Grībauskaitei apstiprinājis, ka Latvija joprojām uzskata: Baltijas reģionā ģeogrāfiski un ekonomiski atbilstošākā SNG termināla izveidei ir Latvija. Savukārt Lietuvas puse sacījusi, ka turpina virzīt savu nacionālo sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību, kas iecerēts Klaipēdā, informē Valsts prezidenta Preses dienests.

Lietuvas prezidente gan arī atzīmēja, ka Lietuva ir ieinteresēta nākotnē izmantot Latvijas gāzes krātuvi Inčukalnā. Tāpat abu valstu prezidenti apliecināja, ka Eiropas Komisijas veiktās priekšizpētes rezultāti tiks ņemti vērā neatkarīgi no valstu nacionālajiem projektiem.

Jau ziņots, ka šobrīd tiek izstrādāta reģionāla priekšizpēte, ko ir iniciējusi Eiropas Komisija, lai izpētītu dažādus sašķidrinātās gāzes termināļa risinājumus reģionam, lai izraudzītos ekonomiski izdevīgāko vietu reģionālā projekta īstenošanai. Pirmie pētījuma rezultāti gaidāmi jau šī gada jūlijā.

Runājot par Visaginas AES būvniecības projektu, Bērziņš uzsvēra, ka šobrīd "Latvenergo" rīcībā esošā informācija un pieejamie noteikumi, uz kādiem paredzēta daudzpusējā sadarbība AES būvniecībā, liecina, ka Latvijai šis projekts ir izdevīgs. Tomēr vairāku valstu iesaiste šī projekta realizācijā prasīs arī daudz pūļu, lai nonāktu līdz līguma noslēgšanai, atzinis Latvijas prezidents.

Savukārt Grībauskaite uzsvēra, ka koncesijas līgums AES projektam varētu tikt parakstīts jau šī gada jūnijā, pārnesot projekta attīstību nākošajā fāzē. Šobrīd sarunas par dalību projektā ar partneriem notiek energokompāniju līmenī, ko apliecināja Valsts prezidents, uzsverot, ka viņa rīcībā ir tieši "Latvenergo" sniegtā informācija par šo projektu. Bērziņš norādīja, ka Latvija Visaginas AES projektā ir gatava piedalīties vienīgi uz ekonomiskā un komerciālā izdevīguma principiem.

Runājot par Eiropas Savienības valstu gaidāmo lēmumu par sankcijām pret Baltkrieviju, Valsts prezidents uzsvēra, ka šādu sankciju pieņemšana var ietekmēt Latvijas un Baltkrievijas attiecības ne tikai ekonomiski, bet arī savstarpējo pārrobežu kontaktu līmenī, kas ir īpaši būtiski Latgales reģionam, kur šī sadarbība ir jau izveidojusies un nostiprinājusies un kur tai ir būtiska nozīme arī uz Latvijas un ES pierobežu. Līdz ar to šādas sankcijas varētu negatīvi ietekmēt arī Latvijas ekonomisko attīstību.

Sarunās no Latvijas puses tika iniciēts arī jautājums par dzelzceļa satiksmes atjaunošanu posmā Mažeiķi-Reņģe. Latvijas prezidents aicināja Lietuvas pusi pēc iespējas ātrāk atjaunot Lietuvas pusē demontēto dzelzceļa posmu starp Mažeiķiem un Reņģi. Šis jautājums jau vairakkārt ir pārrunāts abu valstu augstāko amatpersonu vidū un par šo faktu sūdzības vairakkārt izteikuši arī Latvijas tranzītbiznesa pārstāvji, kam tiek liegta iespēja izmantot ekonomiski izdevīgāku pārvadājumu maršrutu. Tika uzsvērts, ka turklāt Latvijas Dzelzceļš ir spiests nest zaudējumus, jo Latvijas pusē ir spiests uzturēt 70 kilometru sliežu posmu Glūda-Reņģe, kur faktiski nevar tikt vestas tranzītkravas, jo Lietuvas pusē posms ir demontēts. Līdz ar to kravas tiek vestas pa 120 kilometru garāku ceļu caur Šauļiem un Višķiem. Lietuvas prezidente apliecināja gatavību šo jautājumu risināt.

Lietuvas prezidente arī pieņēma Bērziņa uzaicinājumu apmeklēt Latviju valsts vizītē. Plānots, ka vizīte notiks jūnijā.