Satiksmes ministrija (SM) noslēgusi darbu pie ostu likumdošanas paketes, kas veltīta ostu reformai, ostu pārveidošanai par kapitālsabiedrībām, preses konferencē par šajā gada paveikto un 2021. gadā plānotajiem lielākajiem darbiem transporta un sakaru nozarē sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits.
Tas bijis diezgan garš process, kurā piedalījās visas iesaistītās ministrijas un pašvaldības Rīgā, Liepājā un Ventspilī, gan arī citas iesaistītās puses, tostarp, komersanti, kas strādā ostās.
"Esam nonākuši pie piedāvājuma, ko nākamā gada sākumā SM prezentēs premjeram un koalīcijas partneriem un pēc tam par šiem jautājumiem būs iespēja diskutēt Saeimā," saka Linkaits.
Līdz ar to nākamais gads paies tādā kā ostu reformas zīmē. Ja izdosies pieņemt likumprojektus Saeimā, tad sāksies praktisks darbs pie ostu pārveides, kapitāla noteikšanas, sarunām ar pašvaldībām par līdzdalību, šajos jautājumos nākamajā gadā būs daudz jāpaveic, uzsvēra Linkaits.
Viņš informē, ka saņemta Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta atbilde, ka pie šādiem apstākļiem tā nesaskata riskus no valsts atbalsta viedokļa. Tāpat saņemts Centrālās statistikas pārvaldes vērtējums, kas nosaka, ka plānotās izmaiņas nebūs pamats iekļaut ostas vispārējā valdības sektorā.
Šā gada 15. jūlijā likumprojekti apspriesti Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomē, bet 3. augustā speciāli ostu lietotājiem, komersantiem, kas strādā ostās vai izmanto ostu pakalpojumus, tika rīkota sapulce SM, kurā tika prezentētas plānotās izmaiņas ostu pārvaldības modelī un atbildēts uz interesentu jautājumiem par šīm izmaiņām un to ietekmi uz ostu lietotājiem.26.augustā Satiksmes ministrija rīkoja starpinstitūciju sanāksmi, kurā detalizēti pārrunāja katras institūcijas sniegtos iebildumus un priekšlikumus.
Pēc tam notika vēl divi saskaņošanas posmi, kad gan rakstiski, gan sanāksmēs tika meklētas iespējas pilnveidot likumprojektus un panākt pēc iespējas labākus risinājumus.
Kapitālsabiedrību pamatkapitālā no valsts puses paredzēts ieguldīt līdzšinējo ostu pārvalžu aktīvus. Pašvaldībām paredzēts veikt ieguldījumus pamatkapitālā, ieguldot nekustamos īpašumus ostas teritorijā, kas nepieciešami ostas darbības nodrošināšanai un attīstībai.
Plānots, ka jaunās kapitālsabiedrības pārvaldīs tos īpašumus, kas būs to valdījumā vai īpašumā un nepieciešami ostas darbībai visā līdzšinējā ostas teritorijā, kā arī Liepājas SEZ gadījumā – Liepājas SEZ teritorijā. Pārvaldības modeļa maiņa pēc būtības neparedz mainīt ostu pārvalžu vai Liepājas SEZ pārvaldes funkcijas un atbildības jomas, skaidro SM. Arī tiesības un saistības paredzēts nodot jaunajām kapitālsabiedrībām, līdz ar to arī komersantiem, kas strādā ostās un Liepājas SEZ, līdzšinējie nosacījumi un nodokļu atvieglojumi saglabāsies.
Neskatoties uz to, ka Liepājā osta ir tikai daļa no SEZ teritorijas, no pārvaldības viedokļa būtisku atšķirību nav, arī turpmāk jaunā kapitālsabiedrība pildīs Liepājas SEZ likumā un Likumā par ostām paredzētās funkcijas, skaidro SM.
Līdzšinējie principi saglabājas arī attiecībā uz ostu pārvalžu – jauno kapitālsabiedrību ieņēmumu struktūru, un lielākā daļa ieņēmumu veidojas no ostu maksām. Otra lielākā daļa ieņēmumu veidojas no zemes un cita nekustamā īpašuma iznomāšanas. Pārējos ieņēmumos salīdzinoši nenozīmīgi apjomi ir no citiem pakalpojumiem, kas var atšķirties katrā ostā.
Pašvaldībām saglabājas iemaksas no ostu maksām 10% apmērā pašvaldības infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, kas saistīta ar ostas darbības sekmīgu nodrošināšanu. Paredzēts, ka pašvaldības regulāri (reizi pusgadā) sniedz pārskatu par šo līdzekļu izlietojumu ostu pārvaldēm.
