Dzelzceļa projekts "Rail Baltica" būs spēcīgs instruments, lai pārvarētu ekonomisko lejupslīdi, ko Eiropā izraisīs Covid-19 pandēmija, ceturtdien, uzrunājot "Rail Baltica" tiešsaistes globālā foruma dalībniekus, pauda satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).
Viņš uzsvēra, ka, pateicoties visu triju Baltijas valstu darbam gan speciālistu, gan valdības līmenī, projekts turpinās arī pašlaik.
Ministrs skaidroja, ka pastāvīgais Eiropas Savienības (ES) finansējums nodrošina projektam nozīmīgu ekonomiskās aktivitātes atbalsta potenciālu - visās turpmākajās projekta īstenošanas fāzēs būs nepieciešamas jaunas darbavietas, dažādi celtniecības materiāli, dzelzceļa sastāvdaļas un citi elementi. "Tas pozitīvi ietekmēs Baltijas valstu iekšzemes kopproduktu," foruma atklāšanas runā teica satiksmes ministrs.
Tāpat "Rail Baltica" rada finanšu plūsmas arī uz citām ES dalībvalstīm. To nodrošina noslēgtie līgumi ar starptautiskiem uzņēmumiem par projektēšanas, celtniecības un ekspertu pakalpojumiem. "Darbs pie "Rail Baltica" projekta kopā ar iesaistītajiem starptautiskajiem uzņēmumiem turpinās," uzsvēra Linkaits.
Pašlaik Latvijā notiek projektēšana visai 265 kilometrus garajai dzelzceļa līnijai. Projektēšanas posmu Latvijā plānots pabeigt līdz 2022.gada beigām, bet būvniecību sākt šā gada nogalē. Konkurss par "Rail Baltica" stacijas būvniecību starptautiskajā lidostā Rīga tika izsludināts 2019.gada novembrī, un būvniecības līgumu plānots parakstīt līdz 2020.gada beigām. Rīgas centrālā mezgla un ar to saistītās infrastruktūras projektēšanas un būvniecības līgums ir parakstīts 2019.gada maijā. Tas paredz ievērojamas izmaiņas Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, integrējot "Rail Baltica" esošajā Rīgas transporta infrastruktūrā.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzaru, ko nolemts izbūvēt starp Kauņu un Viļņu. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Plānots, ka "Rail Baltica" dzelzceļa līnija būs gatava satiksmei 2026.gadā.
