LK tiesājas ar bijušajām amatpersonām un Grūtupa biroju par pusmiljona honorāru advokātiem
Foto: LETA

Rīgas apgabaltiesā februāri apmierināts AS "Latvijas kuģniecība"(LK) prasības nodrošinājums 402,6 tūkstošu latu apmērā prasībā pret zvērināta advokāta Andra Grūtupa biroju un vairākiem bijušajiem LK padomes un valdes locekļiem, kurā lūgts piedzīt no advokātu biroja pēc prasītāja domām nepamatoti samaksāto honorāru, portālam "Delfi" apstiprināja tiesas kancelejā. Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka LK pašreizējās vadības ieskatā Grūtupa birojs pērn no uzņēmuma, ko tobrīd vēl kontrolēja tā sauktā "Lemberga nometne", nepamatoti saņēmis honorāru 175 tūkstošu latu apmērā.

Oficiālā tiesas kalendārā pieejamā informācija liecina, ka LK kā prasītāja vērsusies pret Grūtupa biroju, kā arī bijušajiem LK padomes locekļiem Gunti Ločmeli, Uldi Pumpuru, Māri Gaili un Olgu Pētersonu, kā arī bijušajiem LK valdes locekļiem Imantu Sarmuli, Andri Linužu un Edvīnu Bērziņu. Prasības būtība ir līguma atzīšana par spēkā neesošu, naudas piedziņa un prasības nodrošinājums, un nākamā gada martā to sāks skatīt tiesnese Lauma Volberga.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija liecina, ka prasība būtība skar pērn novembrī noslēgtos vairākus līgumus par juridisko pakalpojumu sniegšanu starp LK, Grūtupa biroju un bijušajām LK amatpersonām.

LK lūgusi tiesu lūgusi atzīt šos līgumus par spēkā neesošiem no noslēgšanas brīža un piedzīt no Grūtupa biroja pēc prasītāja domām nepamatoti saņemto honorāru 175 000 latu apmērā un likumiskos procentus. Tāpat lūgts solidāri no atbildētājiem piedzīt par labu LK tiesāšanās izdevumus.

LK lūgusi arī aizliegt Grūtupa birojam nodot piespiedu izpildei rēķinus par atlīdzību, kas noteikta līgumos ar atbildētājiem – LK bijušajām amatpersonām. Kopējais prasības nodrošinājums sniedzas līdz summai 402,6 tūkstoši latu.

Pērn novembra vidū Grūtupa birojs noslēdzis ar LK un vairākiem toreizējiem LK valdes un padomes locekļiem trīspusējus līgumus par juridisko pakalpojumu sniegšanu. Tādi paši līgumi, vienīgi ar citiem advokātiem, esot parakstīti arī ar pārējiem LK padomes locekļiem.

Līgumi parakstīti dažas dienas pēc tam, kad LK lielākais akcionārs AS "Ventspils nafta" (VN) pieprasījis LK celt prasību pret LK padomes locekļiem par kompānijai nodarīto zaudējumu atlīdzināšanu un nepamatoti izmaksāto atlīdzību piedziņu. LK skaidro, ka pērn VN vairākas reizes pieprasīja LK amatpersonām sasaukt ārkārtas akcionāru sapulci, taču tie "prettiesiski izvairījā no akcionāru sapulces rīkošanas", jo "apzinājās, ka ir zaudējuši akcionāru uzticību".

LK uzskata, ka šādā veidā bijušās amatpersonas vēlējušās iegūt laiku, lai slēgtu LK interesēm neatbilstošus darījumus un izšķērdētu tās mantu. Kā piemērs minēts LK meitas kompānijas SIA "Lasco Investment" pērn par nepilniem 60 tūkstošiem latu pārdotā SIA "Mediju nams", lai gan gadu iepriekš tā nopirkta par gandrīz 700 tūkstošiem latu.

LK arī uzskata, ka iepriekšējie LK padomes locekļi pēdējos trīs gadus bez tiesiska pamatojuma saņēma atlīdzību vairāku miljonu latu apmērā – lai gan atlīdzības apmēru drīkst noteikt tikai akcionāru sapulce, kopš 2008.gada LK padomes locekļi par to lēmuši paši, nonākot interešu konflikta stāvoklī. Saistībā ar šiem un citiem faktiem Valsts policijā ir ierosināts kriminālprocess par pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un piesavināšanos, informē LK.

Līgumos, kurus LK apstrīd, Grūtupa birojs apņēmies sniegt atbildētājiem juridisko palīdzību sakarā ar VN pieprasījumiem, kā arī aizstāvēt tos potenciālajā kriminālprocesā, kas tiktu rosināts uz VN iesnieguma pamata. Savukārt LK tajos apņēmās samaksāt birojam honorāru, pilnībā atbrīvojot no šīm saistībām LK bijušās amatpersonas.

Par LK amatpersonu pārstāvību iespējamajos tiesu procesos visās trijās instancēs Grūtupa birojam noteikts honorārs 505 tūkstošu latu apmērā bez PVN, turklāt par nākotnes pakalpojumiem jau samaksāts avanss 175 000 latu apmērā.

Atlikušo honorāra daļu – 330 000 latu – LK saskaņā ar līgumiem ir pienākums samaksāt Grūtupa birojam arī tad, ja prasības pret atbildētājiem nemaz netiktu celtas vai tiesas procesi tiktu izbeigti vēl pirms lietas uzsākšanas. Savukārt, ja LK summu nesamaksā, birojs līgumus var nodot piespiedu izpildei. Līgumu nosacījumu dēļ pilnā honorāra summu Grūtupa birojam LK ir jāizmaksā neatkarīgi no advokātu ieguldītā darba un panāktā rezultāta, un pat līguma izbeigšana neatbrīvo LK no maksāšanas.

Uzskatot, ka šo līgumu noteikumi neatbilst LK interesēm, turklāt tie ir pretrunā arī Advokatūras likumam un Civillikumam, LK tiesā prasa atzīst tos par spēkā neesošiem un piedzīt nepamatoto honorāra summu.

Jau 28.februārī tiesa ir apmierinājusi prasības nodrošinājumu par summu 402 600 latu, portāls "Delfi" uzzināja tiesā. Tiesa aizliegusi advokātu birojam nodot piespiedu izpildei rēķinus par līgumiem, savukārt, ja tas jau ir izdarīts, tiesu izpildītājiem jāatliek izpildu darbības. Šis tiesas lēmums nav pārsūdzams un uzpildāms nekavējoties.

LK lielākais akcionārs patlaban ir VN, kuras lielākais akcionārs savukārt ir ar uzņēmumu "Vitol" saistītā Kipras kompānija "Euromin Holdings (Cyprus) Limited". Šobrīd vadošos amatus LK ieņem "Vitol" virzītie pārstāvji.

Savukārt atsevišķas iepriekš LK valdījušās "nometnes" amatpersonas tikušas pie amatiem valsts uzņēmumos.Tā, piemēram, Olga Pētersone atgriezās LK padomē, bet nu jau kā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) pārstāve – šim amatam viņu uzrunājusi labklājības ministre Ilona Jurševska, kas pārstāv Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) – Ventspils mēra Aivara Lemberga vadītās partijas "Latvijai un Ventspilij" sadarbības spēku. Savukārt bijušais LK valdes loceklis Edvīns Bērziņš janvārī iecelts Ulda Auguļa (ZZS) vadītās Satiksmes ministrijas pārraudzībā esošās VAS "Latvijas dzelzceļš" valdē.

Jau vēstīts, ka LK lielākā akcionāre holdingkompānija "Ventspils nafta" (VN) pērn 17.decembrī paziņoja, ka LK ārkārtas pilnsapulcē nepilnā sastāvā ievēlēta jauna padome, VN arī paziņoja, ka ir notikusi jaunievēlētās padomes pirmā sēde, kurā iecelts LK padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, kā arī ievēlēta jauna valde. Savukārt iepriekšējā LK vadība informēja, ka akcionāru sapulce nav notikusi un darbu turpina kompānijas līdzšinējā padome.

Tomēr februārī valsts galvenais notārs Ringolds Balodis izmaiņu reģistrēšanu LK padomē atzina par tiesisku. Nolemts arī atstāt negrozītu lēmumu par izmaiņu veikšanu LK valdē. Izmaiņu reģistrēšana LK padomē un valdē Balodim bija jāvērtē, jo par Uzņēmumu reģistra (UR) valsts notāra lēmumu sūdzību iesniedza bijušais LK valdes loceklis Edvīns Bērziņš.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Anglijas un Velsas Augstākajā tiesā (The High Court of Justice) notiek tiesas process "Antonio Gramsci Shipping" un citas pret "Recoletos Ltd. un citiem", kurš plašākai Latvijas publikai kļuva zināms pagājušā gada vasarā, kad no tā materiāliem noplūda liecības par to, kā Andris Šķēle un Aivars Lembergs savulaik "pie galda" vienojušies par "Latvijas kuģniecības" (LK) privatizāciju.

Latvijas publiskajā telpā daudz apskatīto "Ventspils ekonomisko karu" terminoloģijā šo Anglijā notiekošo tiesvedību vienkāršiem vārdiem var nosaukt par LK holdingu pārņēmušā "Vitol" tiesāšanos ar personām, kuras, viņuprāt, holdingu iztukšojušas, kā rezultātā "Vitol" savulaik investējis "tukšā čaulā".

Līdz 9.maijam Lembergam ar šīs tiesas lēmumu uzlikts par pienākumu ar zvērestu atklāt visus savus aktīvus visā pasaulē, kuru vērtība pārsniedz 10 tūkstošus mārciņu. Lembergam uzdots atklāt savus īpašumus, "vienalga, vai tie ir uz viņa vārda, vai nē, un vai tie ir viņam individuāli piederoši vai kopīpašumā", teikts 13.aprīlī pieņemtajā prasības nodrošinājuma lēmumā jeb britu juridiskajā terminoloģijā "iesaldēšanas rīkojumā".

Source

www.DELFI.lv
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Comment Form