Foto: LETA

Latvijai pār telekomunikāciju operatoriem "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Lattelecom" būtu jāsaglabā valsts kontrole, tomēr konkrēts lēmums par abu uzņēmumu nākotni būs jāpieņem Ministru kabinetam, norāda valdību veidojošo partiju pārstāvji.

LMT un "Lattelecom" kā stratēģiskajiem un kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem pamatā būtu jāpaliek valsts pārraudzībā, jau iepriekš pauda Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze, paužot savu personīgo viedokli.

Tas, kā pašreizējai pārraudzībai jāturpinās praksē, ir valdības līmeņa jautājums, skaidroja Krauze.

Arī nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš norādīja, ka Latvijai ir jāsaglabā pašreizējais kontroles līmenis pār abiem uzņēmumiem. Viņš norādīja, ka uz jautājumu par abu uzņēmumu nākotni jālūkojas gan no biznesa, gan no politiskā viedokļa. Ņemot vērā, ka dati par šo jautājumu ir ierobežotas pieejamības informācija, politiskajam spēkam pašlaik nav iespējams objektīvi izvērtēt, kādai būtu jābūt tālākai rīcībai, skaidroja VL-TB/LNNK politiķis.

Nacionālā apvienība seko līdzi šim jautājumam, uzklausot gan Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), gan ministru sniegto informāciju, un politiskais spēks pieņems savu lēmumu par pozīciju attiecībā uz LMT un "Lattelecom" nākotni, norādīja Bērziņš. Attiecībā uz izskanējušo variantu par uzņēmumu apvienošanos aktuāls ir jautājums, vai tik liels "spēlētājs" Latvijas telekomunikācijas pakalpojumu tirgū negatīvi neietekmēs sniegto pakalpojumu kvalitāti.

"Vienotības" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa teica, ka jautājums par LMT un "Lattelecom" apvienošanos ir valdības kompetencē. "Vienotība" šajā jautājumā uzticas ekonomikas ministram Arvilam Ašeradenam (V).

Āboltiņa piebilda, ka šis jautājums valdības darba kārtībā jau ir ilgāku laiku. Tas ir ļoti sarežģīts, bet svarīgākais - ņemt vērā patērētāja intereses, akcentēja Āboltiņa. Viņa norādīja, ka vairāk informācijas ir valdības rīcībā.

Kā ziņots, Kučinskis jautājumā par iespējamu LMT un "Lattelecom" apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam "Telia Company" ("Telia") sola šā gada novembrī, savukārt Ašeradens aicina ņemt vērā "Telia" pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

"Telia" brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un "Lattelecom", varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, liecina rīcībā esošā "Telia" vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

"Telia" grupas uzņēmumiem "Sonera Holding" un "Telia Company" pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, bet Latvijas valstij "Latvijas Radio un televīzijas centra" un Privatizācijas aģentūras (PA) personā - kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder "Telia" un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam "Lattelecom".

"Telia" grupas kompānijai "Tilts Communications" pieder 51% "Lattelecom" kapitāla daļu, bet Latvijas valstij PA personā - 49%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!