LNT: lauku māju pirkšanai bankas hipotekāros kredītus izsniedz negribīgi
Foto: Sam Beasley / cc

Daļa banku klientu pauduši aizdomas par kredītiestāžu īstenoto teritoriālo diskrimināciju, jo tās negribīgi piešķir vai vispār atsaka hipotekāros kredītus lauku māju un lauku viensētu iegādei, ziņo LNT.

Iedzīvotāji banku filiālēs reģionos saņēmuši kreditēšanas atteikumus ar skaidrām norādēm, ka izvēlētie lauku īpašumi pārsniedzot vēlamo kilometru skaitu attālumā no pilsētas vai novada centra.

Bankas uzsver, ka primārie faktori hipotekārā kredīta piešķiršanā vai noraidīšanā ir cilvēku maksātspējas izvērtēšana, pirmās iemaksas apmērs un īpašuma tirgus vērtība, tomēr raidījumā apkopotās atsevišķās individuālās pieredzes liecina par nepieciešamību īpašumam būt 5 kilometru rādiusa robežās ap pilsētām.

Piemēram, raidījumā intervētajai kurzemniecei Ervitai Stasei kreditēšanu atteikušas trīs bankas, tiklīdz uzzināja īpašuma atrašanās vietu – Medzes pagasts, kas ir 17 kilometrus no Liepājas: "Mēs esam gandrīz atmetuši sapni par lauku māju, jo bankām ir uzstādījums, ka īpašumam ir jābūt 5 kilometru rādiusā ap pilsētu. Viņiem neinteresē, cik ir īpašumam zeme klāt, kāds ir stāvoklis mājai. Viņiem interesē principā šis rādiuss."

Ervitas gadījumā neviena banka neesot pat centusies noskaidrot viņas spēju veikt ikmēneša kredīta maksājumus. "Pēc pirmā jautājuma par iecerētā lauku īpašuma atrašanos vietu nekādi tālākie jautājumi nebija. Tur pat nebija runa par kādiem cipariem, cik, kas, ko maksā," raidījumam LNT Top10 stāstīja lauku mājas potenciālā pircēja.

Pārsteigumu par pieredzi ar divām bankām pauž arī Cēsu novada domes Būvvaldes vadītājas vietniece Gunita Hjortenberga, kuras salīdzinoši augstā maksātspēja, banku ieskatā, izrādījās mazsvarīgāka par attālumu no Cēsu pilsētas.

Gunita bija noskatījusi lauku māju blakus pašvaldībā – Priekuļu novada Liepā. "Pirmā banka uzdeva uzreiz jautājumu, vai tas ir 9 kilometri no pilsētas, bet tas nav, jo ir vēl tālāk. Lai arī mēs bijām konkrētās bankas ilggadēji klienti, taču bez paskaidrojumiem tika atteikta pat detalizētāka konsultācija. Bankā skaidri lika noprast, ka viņiem nepatika īpašuma atrašanās vieta, jo tā pārsniedza 9 kilometrus no Cēsīm," savu pieredzi stāstīja Gunita Hjortenberga.

Līdzīgi stāsti atrodami arī "Facebook" domubiedru grupā "Māja meklē cilvēku/dzīve laukos".

LNT uzrunāto banku centrālajos birojos Rīgā apgalvo, ka reģionālajām filiālēm neesot dots uzdevums hipotekāro kredītu pieteikumus atsijāt pēc kādiem konkrētiem kilometru rādiusiem.

"Swedbank" Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis: "Mēs uz lauku īpašuma iegādi skatāmies tieši tāpat kā uz jebkuru citu mājokļu iegādi. Tiešām tādas kartes ar pelēkajām zonām, kurās mēs nevēlētos finansēt, mums nav izveidotas. Principā mēs galvenokārt skatāmies uz klientu, kāda ir viņu spēja atmaksāt aizdevumu."

"SEB" bankas Kreditēšanas vadītājs Māris Saulājs: "Nav mums tādas sarkanās vietas, kur jau pašā saknē tiek atteikts kredīts. Laukos, protams, ir jābūt piesrdzīgākiem jautājumā par īpašumu - kas ir tā tehniskais stāvoklis, cik tālu atrodas, piemēram, skolas, bērnudārzi, medpunkti, veikali un tāpatās, arī sabiedriskais transports un arī piebraucamie ceļi."

"Luminor" Privātpersonu apkalpošanas vadītājs Normunds Rudzītis norāda, ka var gadīties īpašuma kreditēšanas atteikums, ja nolūkotā lauku māja vai lauku viensēta neatbilst "kopējai bankas kredītpolitikai, kas Luminor gadījumā nosaka primāri atbalstīt īpašuma iegādi Rīgā un tajos reģionos, kur ir aktīvs tirgus (proti, zems bezdarba līmenis, īpašums ir likvīds un ar tālāku realizācijas potenciālu)."

"Citadele" Korporatīvās komunikācijas un mārketinga vadītājs Āris Dreimanis: "Pret nekustamā īpašuma kreditēšanu ārpus Latvijas pilsētām bankas ir piesardzīgākas, tāpēc klientam bieži ir jānodrošina lielāka līdzfinansējuma daļa, nekā pērkot īpašumu pilsētās un to tiešā tuvumā. Iemesls tam ir neaktīvais tirgus ārpus pilsētām, kas apgrūtina noteikt nekustamā īpašuma tirgus vērtību un likviditāti, un padara šos darījumus riskantākus no aizdevēja skata punkta. Likumsakarīgi, kredīti pārsvarā tiek izsniegti darījumiem pilsētās un to tuvumā."

Arī lauku māju tirgotāji izjūt banku nevēlēšanos kreditēt īpašumus reģionos. Aldis Dilāns otro gadu nespēj pārdot jau izremontētu, ar visām ērtībām, uzreiz apdzīvojamu māju Ilūkstes novada Dvietes pagasta centrā. Cenu vairākkārt pazeminājis, bet bankas vienalga potenciālajiem pircējiem atteikušas kreditēšanu. Mājas pārdošanas sludinājumā Facebook grupā "Māja meklē cilvēku/Dzīve laukos" Adis raksta: "Diemžēl mūsu valsts un banku politika ir tāda, ka netiek atbalstīta jaunu ģimeņu pārcelšanās uz laukiem, un šīm ģimenēm bankas ir atteikušas finansējumu."

Savukārt lauku māju un lauku viensētu pārdošanas uzņēmumā "Jumis" secina, ka šādi tiek zaudēta iespēja apstādināt lauku izmiršanu. Turklāt pie lauku īpašumiem netiek arī remigranti, kas atgriezušies Latvijā ar pietiekamu kapitālu pirmajai iemaksai un vēlmi saimniekot laukos ar ārzemēs noskatītām biznesa idejām.

"Mani ļoti skumdina tas fakts, ka, no vienas puses, Latvijā uzsver nepieciešamību pēc lauku atdzīvināšanas, bet tajā pašā laikā tie cilvēki, kas gribētu pārcelties uz laukiem, to nevar izdarīt. Manā praksē ir bijuši tādi cilvēki, kuri ir precēti pāri, kuri dodas uz banku, viņiem abiem ieņēmumi atbilst prasībās uzstādītajām, bet neizskaidrojamu iemeslu dēļ šis kredīts netiek piešķirts. Mana personīgā pieredze rāda - jo tālāk īpašums atrodas no pilsētas, jo grūtāk šo kredītu dabūt," Top10 stāsta Linda Vanaga, "Jumis" lauku īpašumu speciāliste.

Arī Latvijas Pašvaldību savienībā atzīst, ka izveidojies paradokss – lauki it kā izmirstot, bet uz laukiem pārvākties gribošie to nespēj izdarīt. Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos: "Īstenībā jau sākums ir šajos politiskajos lozongos, ko mēs esam ļoti plaši dzirdējuši vai runājuši pēdējos piecus, sešus gadus - runājuši par neperspektīvajām teritorijām. Ja politiski tiek skandināts, ka ir vesela virkne teritoriju kas nav perspektīvas, tas veido par laukiem šo negatīvo tēlu."

Source

DELFI Bizness
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form