LTRK aicina izslēgt no Publisko iepirkumu likuma privātuzņēmējus diskriminējošas normas  (5)

"Šai situācijā cieš visi, un, pirmkārt, jau pati valsts - likumā nostiprinātās normas pieļauj necaurspīdīgu un neefektīvu līdzekļu izlietojumu. Cieš privātie komersanti, jo šķērssubsīdijas kropļo konkurenci un likums izslēdz iespēju uzņēmējiem izteikt savus piedāvājumus. Cieš sabiedrība, jo rezultātā tai tiek uzspiesti dārgāki pakalpojumi, kā to apliecina kaut vai līdzšinējā pieredze atkritumu apsaimniekošanas nozarē," norāda Endziņš.

Daudzie likuma grozījumu priekšlikumi, ko iesniegušas gan uzņēmēju organizācijas, gan publiskā sektora pārstāvji liecina par to, ka Publisko iepirkumu likums ir tālu no ideāla, uzskata LTRK.

LTRK iesniegusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai priekšlikumus grozījumiem Publisko iepirkumu likumā, aicinot pilnveidot publisko iepirkumu procesu. LTRK biedri uzskata, ka nav pieļaujama konkurences ierobežošana, ja pakalpojumus, preču piegādes vai būvdarbus var nodrošināt privātais sektors.

LTRK jau iepriekš aicinājusi valdību meklēt alternatīvus risinājumus ar Satversmes tiesas spriedumu atceltajām likuma normām, kas sasaistīja algu uzņēmumā ar iespēju piedalīties publisko iepirkumu procedūrās, norādot, ka šo normu atcelšana var atkal palielināt ēnu ekonomikas īpatsvaru tautsaimniecības nozarēs.

Jau ziņots, ka Satversmes tiesa (ST) pērn novembra sākumā atzina par Satversmei neatbilstošām Publisko iepirkumu likuma normas, kas prasa konkrētu atalgojuma līmeni uzņēmumā nodarbinātajiem, lai firma varētu kvalificēties dalībai valsts un pašvaldību iepirkumos.

ST nolēma, ka apstrīdētā norma zaudē spēku 2012.gada 1.martā, bet līdz tam laikam likumdevējam ir iespējas likumu uzlabotu, lai sasniegtu iecerēto mērķi – izslēgtu no dalības konkursā nodokļu nemaksātājus – bet neaizskart godprātīgo uzņēmēju tiesības.

Publisko iepirkumu likums noteica, ka pasūtītājs izslēdz kandidātu vai pretendentu no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu, ja uzņēmumā nodarbināto mēneša vidējie darba ienākumi pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma iesniegšanas dienai ir mazāki par 70% no vidējiem ienākumiem nodarbinātajiem nozarē.
Ja pretendents kā nodokļu maksātājs ir reģistrēts pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai, tiek ņemti vērā darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi periodā no nākamā mēneša pēc reģistrācijas mēneša līdz pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas dienai;
ST secināja, ka apstrīdētā norma neaizskar tiesības uz īpašumu. Taču ST atzina, ka likumā noteiktās normas, ciktāl tas ierobežo nodokļus maksājošo iepirkuma procedūru kandidātu un pretendentu tiesības piedalīties konkursā, neatbilst Satversmē noteiktajām, ka visi ir vienlīdzīgi likuma priekšā.