LTRK: grozījumi 'ātro kredītu' ierobežošanai ir pretrunā ar komersantu brīvas gribas izpausmes principu
Foto: LETA

Ceturtdien Saeimā otrajā lasījumā pieņemtā likumprojekta "Grozījumi Civillikumā" redakcija ir mēģinājums iejaukties pušu, šajā gadījumā komersantu, brīvas gribas izpausmes principā vienoties par piemērojamiem līgumsodiem, nokavējuma procentiem, kā arī to, vai līgumsods ietver zaudējumu atlīdzību vai nē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Šādu viedokli biznesa portālam "Nozare.lv" pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā (LTRK), kas grozījumus Civillikumā neatbalsta.

LTRK skaidroja, ka brīvas gribas izpausmes princips ir Civillikuma saistību tiesību pamats. Pusēm jeb komersantiem šī regulējuma ietvarā jābūt iespējai brīvi vienoties par piemērojamiem līgumsodiem vai nokavējuma procentiem, kā arī noteikt, vai līgumsods ietver zaudējumu atlīdzību vai nē.

"Likumprojekta anotācijā tiek minēts, ka Civillikuma grozījumu pieņemšanas iemesls ir likumā ietverto tiesisko instrumentu, tajā skaitā līgumsodu, procentu un zaudējumu nesamērīgums," norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, vēršot uzmanību uz to, ka Civillikums regulē attiecības starp pusēm, no kurām neviena nav uzskatāma par vājāku nekā otra.

"Vājāko pusi aizsargā patērētāju tiesību aizsardzības regulējums, kas ietver arī tādu institūtu kā "negodīga līguma noteikumi". Ja likumdevējs uzskata, ka ir nepieciešams pieņemt stingrākus mērus, aizstāvot vājāko līgumslēdzējpusi, tad šai diskusijai ir jānotiek patērētāju tiesību aizsardzības regulējuma izmaiņu ietvarā, neveicot izmaņas Civillikumā," uzsvēra Endziņš.

Tāpat viņš norāda, ka jautājumi, kas saistīti ar procentu un līgumsodu ierobežošanu, tiek risināti sadrumstaloti, izstrādājot dažādus priekšlikumus, dažādās atbildīgajās institūcijās.

"Situāciju neprognozējamu padara atsevišķu deputātu vēlme institūciju darba grupās vēl līdz galam nepārspriestus jautājumus apsteidzošā kārtībā virzīt iekļaušanai likumprojektos. Process rezultējas ar to, ka uzņēmēji, kuri seko līdzi izmaiņām, piedalās darba grupās un ir likumam paklausīgi, tiek pakļauti aizvien lielākai nenoteiktībai un neprognozējamai situācijas attīstībai, kas nevajadzīgi liekam riskam pakļauj valsts tautsaimniecības atlabšanu," uzskata LTRK vadītājs.

Jau ziņots, ka Saeimas deputāti otrajā lasījumā atbalstīja koalīciju veidojošo partiju pārstāvju iesniegto Civillikuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt darījumu, tostarp ātro kredītu, sankciju ierobežojumus, turpmāk liedzot kredītu izsniedzējiem pieprasīt no klientiem nesamērīgi lielas parāda atmaksas summas.

Likumā iecerēts noteikt, ka līgumsodu par neizpildi īstā laikā jeb termiņā varēs noteikt pieaugošu, taču ne vairāk par 10% no kavētās saistību neizpildes mantiskās vērtības.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.