"Šobrīd Baltijas valstis bauda augstāko labklājības līmeni, ko tās jebkad ir sasniegušas un tām ir labas iespējas strauji vairot savu bagātību nākotnē, " iepazīstinot ar jaunāko ekonomikas prognozi, uzsver "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.
"Ekonomikas izaugsme ir padarījusi Baltijas valstis par konkurētspējīgākām dzīvesvietām. Igaunijā pozitīva migrācijas bilance ir bijusi jau trīs gadus, pērn arī iebraukušo Igaunijas pilsoņu skaits pārsniedza izbraukušo skaitu. Pēdējo trīs mēnešu laikā arī Lietuvā ieceļotāju skaits pārsniedzis izceļotāju skaitu. Latvijā signāli par migrācijas plūsmas virziena maiņu pagaidām vēl ir vājāki. Taču ekonomikas izaugsme mūsu valstī šogad būs straujākā un varētu tāda būt arī nākamgad. Tam pateicoties strauji aug gan strādājošo skaits, gan algas."
Komentējot labvēlīgo ekonomisko situāciju, Strautiņš norāda, ka "tas kaut kādā ziņā ir veiksmes nopelns, taču galvenokārt likumsakarība. Situācija eksporta tirgos ir labvēlīga. Bet izmantot to spējam, pateicoties straujajām strukturālajām pārmaiņām eksporta sektorā. "Luminor" IKP prognozes 2018. un 2019. gadam paliek gandrīz nemainīgas, mēs tās paaugstinām par 0,1 procentpunktu – attiecīgi līdz 4,3% un 3,8%."
Par spīti notikumiem banku sektorā un spriedzei pasaules tirdzniecībā šis ir bijis labs gads Latvijas ekonomikai, un izaugsme ir bijusi straujāka nekā kaimiņvalstīs. Ja ekonomikas izaugsme šogad bijusi atbilstoša gaidām, tad nodarbinātības pieaugums tās ir pārsniedzis. Strādājošo cilvēku skaits janvārī-jūnijā ir audzis par 1,9% gada griezumā, kamēr pērn kopumā vidēji – tikai par 0,2%. Tas nozīmē, ka bezdarbs ir samazinājies straujāk nekā gaidīts.
Tajā pašā laikā inflācija ir mazāka par gaidīto – "Luminor" jaunā prognoze ir par 0,3% mazāka par iepriekšējo jeb 2,5%. Īpaši jāuzsver tas, ka pakalpojumu cenu inflācija, kurā pārmērīgs algu izmaksu spiediens varētu parādīties vispirms, ir bijusi stabila, svārstoties nedaudz virs 3% gada griezumā. Sagaidāms, ka kopējais cenu kāpums nākamgad nedaudz paātrināsies, tuvojoties 3% atzīmei.
Investīciju kāpums ir bijis galvenais iemesls tam, ka ekonomika šogad un pērn augusi daudz straujāk nekā 2016. gadā. 2019. gadā ES fondu plūsma visdrīzāk vēl nedaudz palielināsies, bet tās devums izaugsmes procentos vairs nebūs tik dāsns. Daudz kas būs atkarīgs no mājokļu tirgus un ar struktūrfondiem nesaistīto biznesa investīciju projektu spējas pārņemt izaugsmes virzītāja lomu.
Runājot par nākotni, Strautiņš norāda, ka vērtējumi par Baltijas valstu iespējamo pieaugumu līdz šim ir bijuši ļoti piesardzīgi un tie balstījušies domu gājienā – cilvēku skaits samazināsies, tātad arī ekonomikas potenciāls. "Taču reģionam ir iespējams izrauties no šo pesimistisko pieņēmumu skavām."
