Foto: Pexels.com, picjumbo.com

Pieaugot Baltijas un Latvijas iedzīvotāju interesei par ieguldījumiem, palielinās arī krāpnieku aktivitāte, izmantojot arvien jaunus veidus, lai iegūtu personīgo labumu, secinājusi "Luminor" banka.

"Pēdējā laikā esam saņēmuši informāciju ne tikai par telefonkrāpniekiem, kas, uzdodoties par bankas darbiniekiem, mēģina izkrāpt klientu internetbankas pieejas vai privātos datus, bet arī krāpniekiem, kuri piedāvā cilvēkiem ātru peļņu, investējot līdzekļus neeksistējošās ieguldījumu shēmās," stāsta "Luminor" Finanšu noziegumu novēršanas daļas vadītājs Aleksejs Makarus, piebilstot, ka krāpnieki visbiežāk ar potenciālo upuri sazinās telefoniski vai rakstiski, runā krievu valodā un uzmācīgā, pat agresīvā tonī.

Bankā skaidro, ka ieguldījumu jomā krāpnieciskas aktivitātes visbiežāk var atpazīt brīdī, kad cilvēkam tiek piedāvāta ātra, liela un bezriska peļņa.

Svarīgs arī tonis, kādā tiek saņemts piedāvājums - uzmācīga un agresīva maniere var liecināt par krāpšanas mēģinājumu. Novērojumi liecina, ka pēdējā laikā krāpnieki runājuši tikai krievu valodā - ja cilvēks atsakās runāt latviski, to var uztvert par vienu no "sarkanajiem brīdinājuma karogiem".

Īpaša piesardzība jāsaglabā, ja tiek pieprasīts norādīt vai izpaust savu konta numuru un norēķinu kartes datus, piemēram, kartes numuru un CVC kodu, kas norādīts kartes aizmugurē, kā arī internetbankas piekļuves paroles un Smart-ID kodus. Ja saņemts zvans, SMS, e-pasts ar šādu pieprasījumu vai "pakalpojuma piedāvātājs" lūdz pārņemt kontroli pār datoru, izmantojot kādu no tālvadības programmām, tas jānoraida, jo šādu darbību bankas pārstāvis vai kāds cits likumīgs ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs nekad neveiks.

Gadījumā, ja krāpnieks izrādījies viltīgāks, vai ir aizdomas, ka notikusi krāpšana, un nauda ir pārskaitīta krāpniekam vai maksājumu kartes, internetbankas dati ir nopludināti, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo savai bankai.

Banka norāda, ka viens no krāpnieku iecienītākajiem veidiem ir ieguldījumu konta atvēršana, kas nereti notiek ar paša cilvēka līdzdalību. Krāpnieks lūdz personai iesniegt savus dokumentus un lejupielādēt kādu no programmām, tādējādi ļaujot piekļūt personas ierīcēm. Pēc veiktajiem naudas ieskaitījumiem, krāpnieki periodiski nosūta arī pārskatus par ieguldījumu ienesīgumu. Vairumā gadījumu pārskatos norādīta milzīga peļņa, kas var pamudināt cilvēku turpināt veikt arvien lielākas iemaksas krāpnieka norādītajā kontā. Neskatoties uz "rezultātiem", pati persona tā arī nevar piekļūt kontā esošajiem ieguldījumiem un nauda paliek krāpnieku īpašumā.

"Luminor" eksperts Makarus norāda, ka modrību vajadzētu saglabāt arī saistībā ar dažādām piramīdu un tā sauktajām ponzi shēmām. Šajās shēmās sākotnēji iespējams pat gūt peļņu, taču to mērķis ir likt cilvēkiem ieguldīt arvien vairāk un vairāk līdzekļu, kā arī piesaistīt savus draugus un ģimeni. Patiesībā ieguldījumu ienesīgums ir mānīgs un mirklī, kad jaunu shēmas dalībnieku pieplūdums samazinās, pazūd arī nauda un krāpnieks, kas līdz tam aktīvi komunicējis ar ieguldītājiem par peļņas iespējām.

Krāpnieki nereti iesaista cilvēkus krāpšanas shēmās, lai izmantotu tos par naudas kurjeriem jeb tautā sauktajiem "naudas mūļiem" ar mērķi nelikumīgi iegūtos līdzekļus pārskaitīt uz citu valstu finanšu iestādēm. Šie cilvēki par samaksu no 50 līdz 200 eiro nodod savus internetbankas pieejas datus krāpniekiem, neapzinoties, ka viņu konti var tikt izmantoti citu cilvēku mūža iekrājumu nozagšanai un ka arī viņus var saukt pie atbildības par līdzdalību krāpniecībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!