Viņš pauda, ka šogad, tāpat kā pērn, būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā ir pakārtota finansējuma avotiem un to nosacījumiem. Proti, lielākā daļa remontdarbu tiek finansēti no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tāpēc darbi jāuzsāk un jāpabeidz šī gada laikā.
"Tas nozīmē, ka lielākoties veicam seguma atjaunošanu uz reģionālajiem autoceļiem, jo šos darbus ir iespējams realizēt vienas būvdarbu sezonas ietvaros. Tāpat Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) finansējuma ietvaros notiek darbi uz vairākiem vietējās nozīmes autoceļiem, grants segumu nomainot uz dubultās apstrādes virsmām jeb melno segumu," stāstīja Lazdovskis.
Patlaban valsts ceļu tīklā būvdarbi notiek 133 objektos, savukārt 60 objektos darbi jau ir pabeigti. Kopumā šajā būvdarbu sezonā darbi tika plānoti 210 objektos, no tiem 86 - valsts pamatbudžeta finansējuma ietvaros, 124 - par finansējumu no līdzekļiem neparedzētajiem gadījumiem, tai skaitā ATR kontekstā.
Darbi šajā sezonā tika plānoti arī uz 26 valstij piederošiem tiltiem un vienā tunelī. Patlaban jau ir pabeigti būvdarbi uz 12 tiltiem no 26 un vienā tunelī. Plānots, ka uz diviem tiltiem darbi tiks pabeigti nākamajā būvdarbu sezonā, tie būs pārejošie objekti.
Plānots, ka būvdarbi šogad sāksies vēl vismaz 23 objektos, tai skaitā uz deviņiem tiltiem, kā arī vēl atsevišķos satiksmes drošības uzlabošanas projektos.
Uzlabojot satiksmes drošību, šogad uz valsts reģionālajiem autoceļiem 498 kilometros no plānotajiem 923 jau ir uzstādīti atstarojošie stabiņi, uzstādīti arī 12 624 metri aizsargbarjeru un ierīkoti visi 70 kilometri ribjoslu, kuri bija plānoti šogad. Ir izbūvēts gājēju un velosipēdistu celiņš Murjāņos, Svētē celiņa izbūve notiek patlaban. Gājēju ceļš izbūvēts arī pie Beberiem gar Rīgas apvedceļu (A5) (Salaspils-Babīte).
Tāpat, ņemot vērā lielo ceļu būvdarbu apjomu, iepirkumus par gājēju pāreju ierīkošanu un uzlabošanu plānots izsludināt augustā un septembrī, bet darbus uzsākt rudenī. Plānots izveidot vai uzlabot sešas gājēju pārejas. Tāpat plānots uzsākt iepirkumus par vēl divu gājēju un velosipēdistu celiņu projektēšanu Kurzemē - uz Klaipēdas šosejas posmā no Liepājas līdz Nīcai un pie reģionālā autoceļa Ezere-Embūte-Grobiņa (P106), posmā no Iļģiem līdz Grobiņai.
LVC Satiksmes organizācijas pārvaldes direktors Māris Zaļaiskalns norādīja, ka valsts ceļu tīklā lielākoties ierīkojam kombinētos gājēju un velosipēdistu celiņus, proti, tādus, kas ir domāti visiem mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem - gan kājāmgājējiem, gan velobraucējiem.
"Tāpēc arī šo celiņu aprīkojums nereti ietver barjeras, kuru uzdevums ir pasargāt kājāmgājējus no transporta, kas pārvietojas pa blakus esošo autoceļu, vai arī norobežo īpaši stāvas nogāzes. Bieži dzirdam pārmetumus par šīm barjerām no velosipēdistiem, taču atgādinām, ka šie celiņi ir domāti arī gājējiem un barjeras ir domātas drošībai," stāstīja Zaļaiskalns.
Reizē patlaban notiek starpinstitucionālā saskaņošana jautājumā par vidējā ātruma kontroles sistēmu sertificēšanu, kurā piedalās Satiksmes ministrijas, Ekonomikas ministrijas, to padotības iestāžu, Valsts policijas un LVC speciālisti. Kad visas iesaistītās institūcijas būs vienojušās par sertifikācijas jautājumiem, tiks precizēta nolikuma dokumentācija un izsludināts iepirkums par sistēmu piegādi un uzstādīšanu.
LVC izveidota 2004.gada nogalē un pieder valstij. LVC pārvalda valsts autoceļu tīklu, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno autoceļu attīstību, organizē iepirkumus valsts pasūtījumiem valsts autoceļu tīklā veicamajiem darbiem, administrē valsts autoceļu projektēšanas un būvdarbu procesu, nodrošina ceļu satiksmes organizācijas uzraudzību valsts autoceļu un pašvaldību ceļu tīklā, veic valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas prasību izpildes pārbaudi un darbu uzraudzību, kā arī uzrauga pašvaldību autoceļu uzturēšanas atbilstību normatīvo dokumentu prasībām.