Mājokļu cenu kāpumu biežāk paredz vidzemnieki
Foto: Shutterstock

Vairums iedzīvotāju (42,6%) sagaida mājokļu cenu kāpumu, taču optimisms ir nedaudz samazinājies, liecina "SEB" Mājokļu cenu indikators.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

2020. gada septembrī īpašuma cenu pieaugumu prognozēja 44,1%. Tikmēr cenu krituma prognozētāju īpatsvars nedaudz pieaudzis un šobrīd veido 14,5%. Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju, kuri sagaida nemainīgas mājokļu cenas tuvākā gada laikā, īpatsvars šobrīd veido 25,4%, kas arī ir nedaudz vairāk nekā pērn rudenī. 17% respondentu nav konkrēta viedokļa.

"SEB" bankas ekonomistu Daini Gašpuiti rezultāti neizbrīna. "To pamatā noteica gada sākumā ieviestie ierobežojumi saslimstības mazināšanai, kas kārtējo reizi palielināja valdošo nenoteiktību. Tomēr salīdzinoši augstais cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars apliecina pārliecību, ka esošās grūtības ir pārejošas un īpašuma vērtība palielināsies. Nav šaubu, ka līdz ko izaugsme un darba tirgus gada otrajā pusē sāks atgūties, cenu pieauguma gaidas atkal pastiprināsies," viņš analizē.

Kaut gan kopumā iedzīvotāju optimisms nedaudz sarucis, visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars jau vairāk nekā gadu saglabājas Vidzemē – tur 52,2% aptaujāto sagaida, ka cenas tuvākā gada laikā pieaugs.
Optimistiskāki savās prognozēs ir kļuvuši Kurzemes iedzīvotāji, kur nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šobrīd prognozē 49,5% respondentu, savukārt pērn rudenī – tikai 41%. Ievērojami pieaudzis arī mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars Latgalē: 43,6% martā pret 30,3% pērn rudenī.
Toties novērojams kritums Rīgā un Pierīgā, kur mājokļa cenu pieaugumu prognozē attiecīgi 43,5% un 39,7% respondentu. Turklāt Pierīgā ir visvairāk to, kuri pārliecināti par cenu kritumu – 21,7%. Bet visbūtiskāk optimistiski noskaņoto iedzīvotāju īpatsvars sarucis Zemgalē – tur nekustamā īpašuma cenu pieaugumu šogad sagaida vien 28,3% (2020. gada rudenī – 39,7%), savukārt kritumu prognozē – 19,2% aptaujāto.

"Katrai krīzei ir savs raksturs un tā nekad visus neskar vienādi. Šīs krīzes raksturs lika ierobežot sociālos kontaktus un lielākai ietekmei pakļāva pakalpojumus, ko lielākā mērā izjuta Rīgā un Pierīgā. Iespējams, ka tur notiekošais ir bijis par iemeslu arī būtiskam noskaņojuma kritumam Zemgalē. Respektīvi, Zemgales iedzīvotāji uztur ciešākus ekonomiskos sakarus ar galvaspilsētu, kā dēļ ierobežojumu ietekme lielākā mērā atsaukusies arī zemgaliešu skatījumā uz nekustamā īpašuma tirgu. Tikmēr pārējos reģionos noskaņojums bija pārliecinošāks. To var skaidrot ar lielāku apstrādes rūpniecības nozīmi, kuras darbību krīze skāra mazāk, tāpat arī ierobežojumi reģionos ikdienā bija mazāk izjūtami salīdzinājumā ar Rīgu. Priecē, ka ievērojami uzlabojies arī vērtējums Latgalē – optimistu īpatsvars šobrīd ir tikpat liels kā Rīgā. Vispārliecinošāk jūtas Vidzemē, kur 52,2% prognozē cenu pieaugumu, 29,1% domā, ka cenas nemainīsies un tikai 8,8%, ka tās kritīsies," vērtē Dainis Gašpuitis.

Aktīvākie iedzīvotāji, kas ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem un kuriem ir stabili ienākumi, arī šajos apstākļos sagaida straujāku cenu kāpumu. Atbilstoši bankas kredītportfelim, 60% mājokļu kredītu tiek izsniegti šajā vecumā esošajiem. Pārliecība par nākotni un ienākumu stabilitāte liek prognozēt nekustamā īpašuma cenu pieaugumu un arī lemt par tā iegādi. "SEB" bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Visvairāk cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, vadošos amatos strādājoši un individuālā darba veicēji, kā arī publiskajā sektorā nodarbinātie. Savukārt procentuāli visvairāk to, kuri sagaida mājokļu cenu kritumu, ir starp iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem – tie ir strādājošie ar vidējiem ienākumiem, kā arī bezdarbnieki un mājsaimnieces. Tomēr arī šajās grupās mājokļu cenu kāpuma sagaidītāju skaits ir lielāks, nekā cenu krituma prognozētāju skaits.

"Aktīvākie iedzīvotāji, kas ir vecumā no 25 līdz 34 gadiem un kuriem ir stabili ienākumi, arī šajos apstākļos sagaida straujāku cenu kāpumu. Atbilstoši bankas kredītportfelim, 60% mājokļu kredītu tiek izsniegti šajā vecumā esošajiem. Pārliecība par nākotni un ienākumu stabilitāte liek prognozēt nekustamā īpašuma cenu pieaugumu un arī lemt par tā iegādi.
Tikmēr iedzīvotāji vecumā no 35 līdz 44 gadiem ir piesardzīgāki. Nedaudz skaidrākā atmiņā varētu būt iepriekšējās krīzes atbalsis, kā dēļ pieaug cenu krituma gaidītāju īpatsvars. Piemēram, šajā grupā "SEB" 2020. gadā izsniedza jau krietni mazāk – 24% no kredītiem mājokļu iegādei. Tuvāko gadu lielākais izaicinājums nekustamā īpašuma tirgū varētu būt tieši ierobežotais piedāvājums un tas, lai citās vecuma grupās, tas ir, ne tikai no 25 līdz 34 gadiem, nostiprinās pārliecība par nākotni un vēlme pēc jauna mājokļa iegādes," noslēdz Dainis Gašpuitis.

Aptauja veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, aptaujājot 1012 iedzīvotājus.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Nekustamais īpašums SEB
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form