Mājokļu pieejamība saglabājas augsta, taču skats uz nākotni pasliktinās
Foto: Unsplash

Šī gada sākumā mājokļu pieejamības indekss Baltijā ir sācis klibot, norāda "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne. Ukrainas kara radītie satracinājumi būtiski ietekmējuši arī nekustamo īpašumu tirgu. Augošās būvniecības izmaksas, materiālu trūkums un strauji kāpjošā inflācija rada bažas par mājokļu pieejamību tuvākajā nākotnē.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Swedbank" veidotais "Baltijas Mājokļu pieejamības indekss" (MPI) atspoguļo vidējas mājsaimniecības iespējas atļauties iegādāties 55 kvadrātmetru lielu dzīvokli ar hipotekārā kredīta palīdzību kādā no Baltijas valstu galvaspilsētām. Ņemot vērā vidējo procentu likmi un mājokļa cenu, tiek aprēķināti parādsaistībām novirzāmie ikmēneša maksājumi, un tie tiek pretstatīti pusotras vidējās neto algas attīstībai attiecīgajā pilsētā.

Gada griezumā mājokļu pieejamības indekss pieauga Viļņā, bet samazinājās Rīgā un Tallinā. Šī gada sākumā zemās procentu likmes balstīja pieejamību, taču tas nebija pietiekami lai to gada griezumā uzlabotu Rīgā un Tallinā – šajās Baltijas galvaspilsētās mājokļu cenu izaugsme pārsniedza algu izaugsmi. Savukārt Viļņā algas auga straujāk nekā cenas un gada griezumā indekss pieauga, skaidro eksperte.

Zīmīgi atzīmēt, ka, salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni, mājokļu pieejamības indekss samazinājās visās Baltijas galvaspilsētās. Neskatoties uz svārstībām, indekss norāda, ka pie šī brīža tirgus apstākļiem un indeksa metodoloģijas pieņēmumiem, visās Baltijas galvaspilsētās iedzīvotāji vidējā mājsaimniecībā mājokli joprojām var atļauties.

Pēc bankas rīcībā esošajiem datiem, pirmajā ceturksnī Rīgā vidējā cena pieaugusi par 8.9%. Jāatgādina, ka darījumi (t.s. jaunajos projektos) vēl joprojām tiek reģistrēti ar laika nobīdi. Statistika uzrāda darījumus, kas jau pabeigti, nevis šī brīža dzīvokļu rezervācijas. Strauji augošās būvniecības izmaksu dēļ ir būtiski pacēltas rezervāciju cenas, tā rezultātā cenu pieaugums jaunajiem mājokļiem šī gada pirmajā ceturksnī, visticamāk, bija straujāks, nekā uzrāda dati (+4.9%). Atsevišķos gadījumos laika posms starp rezervāciju un darījuma pabeigšanu var sasniegt pat divus gadus.
Arī vidējā alga šī gada sākumā turpināja pieaugt. Taču lielu daļu no izaugsmes sāk "apēst" strauji augošais patēriņa cenu līmenis. Sagaidāms, ka iedzīvotāju pirktspēja šogad samazināsies, bet atgūšanās periods labākajā gadījumā gaidāms vien nākamajā gadā. Inflācijai pieņemoties spēkā, samazinās iedzīvotāju brīvo līdzekļu apjoms. Apvienojumā ar neziņu par nākotnes cenu pieauguma apmēru, daļa iedzīvotāju, iespējams, steidzas iegādāties mājokļus tagad, bailēs par tālāku cenu pieaugumu. Tas var rezultēties īslaicīgā tirgus aktivitātes kāpumā, pēc kura sekos atslābums, pieļauj banka.

Karš Ukrainā ir veicinājis inflācijas augšupeju visā pasaulē. Tā rezultātā pasaules centrālās bankas, tostarp Eiropas Centrālā banka (ECB), cīnoties ar augošo cenu līmeni, ceļ procentu likmes. Lielākā daļa hipotekāro kredītu Baltijā iekļauj mainīgās procentu likmes. Procentu likmju kāpums paaugstina hipotekāro kredītu apkalpošanas izmaksas, kas varētu samazināt iedzīvotāju vēlmi palielināt esošās vai uzņemties jaunas parādsaistības. Šajā mājokļu pieejamības indeksā ir izveidoti scenāriji, kas modelē mājokļu pieejamības izmaiņas procentu likmju celšanās rezultātā. Scenāriji norāda, ka mājokļu pieejamība būtiski samazināsies, taču tie saglabāsies pieejami. Trešais jeb riska scenārijs, kura piepildīšanās iespēja ir ļoti zema, rāda, ka mājokļi kļūs nepieejami Viļņā un Tallinā. Vidējais mājoklis Rīgā saglabā pieejamību, bet nepieejami šajā scenārijā kļūst dzīvokļi jauno projektu ēkās.

Augošās būvniecības cenas virzīs uz augšu mājokļu cenas, bet algu izaugsme, visticamāk, vairs nebūs tik strauja, cik pagājušajā gadā. Strauji augošā inflācija samazina strādājošo reālo algu un brīvo līdzekļu apjomu. Procentu likmju pieaugums paaugstinās hipotekārā kredīta apkalpošanas izmaksas. Augošie ikmēneša hipotekārā kredīta maksājumi radīs papildus spiedienu iedzīvotāju rūkošajai pirktspējai. Šo faktoru rezultātā, tuvākajā laikā mājokļu pieejamības indeksā uzlabojumi, visticamāk, netiks reģistrēti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.