Foto: Pixabay
2021. gadā maksātnespējas procesa administratoru darbībā konstatēto pārkāpumu skaits salīdzinājumā ar 2020. gadu ir palielinājies par 6%, liecina Maksātnespējas kontroles dienesta apkopotie dati.

Sūdzību skaits ir samazinājies par 25%. Tāpat dienesta ziņojumā ir analizēti maksātnespējas procesa efektivitātes rādītāji un atklāts, kas jāņem vērā, lai sekmīgi pabeigtu fiziskās personas maksātnespējas procesu.

Analizējot pārkāpumu būtību, secināms, ka, tāpat kā 2020. gadā, visbiežāk administratori pieļāvuši pārkāpumus, kas saistīti ar informācijas nesniegšanu kreditoriem u.c. procesā iesaistītajām personām (19%), ar parādnieka mantas apzināšanu, atgūšanu, novērtēšanu, pārdošanu saistītus pārkāpumus (16%) un ar darījumu un valdes locekļu rīcības neizvērtēšanu saistītus pārkāpumus (14%). Konkrētie pārkāpumi uzskatāmi par tipiskiem un sistemātiskiem, un tie rada negatīvu tiešu ietekmi uz tādiem maksātnespējas procesa rādītājiem kā ilgums, izmaksas un atgūstamība, norāda dienests.

Tomēr jāatzīmē, ka samazinājies ar maksātnespējas procesa izmaksām saistīto pārkāpumu skaits, kas iepriekšējos gados ir bijusi viena no iestādes uzraudzības prioritātēm.

2021. gada 12. jūlijā stājās spēkā grozījumi Novēršanas likumā, ar kuriem noteikts paplašināt Maksātnespējas kontroles dienesta kompetenci patstāvīgi īstenot uzraudzības un kontroles pasākumus attiecībā uz administratoriem. Veikto pārbaužu ietvaros konstatēts, ka vairākos gadījumos administratori nav veikuši administratora profesionālās darbības riska izvērtējumu, pamatojoties uz kuru izveidojama iekšējā kontroles sistēma. Administratoru iekšējās kontroles sistēmās nav iekļauti klientu riska līmeņa noteikšanas kritēriji, aizdomīgu darījumu tipoloģijas un pazīmes (riska indikatori), konkrēti kritēriji klienta darījumu uzraudzības nodrošināšanai. Konstatēti arī gadījumi, kad administratori novēloti vai vispār nav ziņojuši Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgiem darījumiem.

"Savlaicīgi iesniegts ziņojums par aizdomīgu darījumu dod ne tikai iespēju savlaicīgi uzsākt vai pilnvērtīgi turpināt izpēti saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darbībām, bet arī spēj novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai. MKD viena no prioritātēm ir novērst maksātnespējas procesu izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma un proliferācijas finansēšanā, tādējādi veicinot maksātnespējas procedūru tiesiskumu un sekmējot pievilcīgas uzņēmējdarbības vides veidošanu un investīciju piesaisti," uzsver Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Inese Šteina.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!