Laikraksts vēstī, ka uzņēmumiem tiek mainīti īpašnieki, valdes un juridiskās adreses. Krāpniecību apkarot varētu ar efektīvu uzraudzību un reālu cietumsodu.
Analizējot 9512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, pētnieki secinājuši, ka piecos gados kopš izmaiņām Maksātnespējas likumā procesa kvalitāte Latvijā cēlusies, tomēr kreditoru atgūto prasījumu apmērs joprojām ir zemāks nekā valstīs ar attīstītu ekonomiku. Turklāt teju 1500 uzņēmumos konstatēta vismaz viena pazīme, kas var liecināt par ļaunprātīgu maksātnespējas procesu, vēstī "Dienas Bizness". Šāda tendence norāda uz būtiskiem trūkumiem maksātnespējas procesa uzraudzībā.
Visizplatītākās maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas pazīmes uzņēmumos ir īpašnieku un adreses maiņa īsi pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas. Tas darīts, lai esošie īpašnieki varētu izvairīties no atbildības, laikrakstam skaidrojis SIA "Deloitte Legal" vadošais jurists Helmuts Jauja.
Savukārt, lai veicinātu maksātnespējas piekritību konkrētam administratoram, sešus mēnešus pirms maksātnespējas procesa mainīta adrese. Laika novilcināšanas nolūkā, kā rezultātā varētu piesaistīt lojālāku maksātnespējas administratoru, nereti izmantots fiktīvs tiesiskās aizsardzības process, secinājuši pētnieki. "Tāpat netiekot smādēta arī fiktīvo kreditoru izmantošana, lai ietekmētu vai aizkavētu maksātnespējas procesu, un parādās pēdējā brīža kreditori ar pārspīlētiem prasījumiem," raksta laikraksts.
Pētījumā secināts, ka, jo vērtīgāks uzņēmums, jo biežāk konstatēta kāda no ļaunprātīga maksātnespējas procesa pazīmēm.
Auditorkompānijas jurists arī skaidrojis, ka pārsvarā izmantotas četras ļaunprātīga maksātnespējas procesa shēmas – Fēniksa fenomens, kontroles pārņemšana, reiderisms un administratora manipulācijas. "Pirmajā shēmā vērtīgie pamatlīdzekļi tiek pārcelti uz citu uzņēmumu, kas tieši vai netieši savažoti ar maksātnespējas procesā iesaistītā uzņēmuma amatpersonu vai īpašnieku. Otrā shēma – maksātnespējas procesa laikā ar administratora palīdzību amatpersonām vai īpašniekiem tiek dota iespēja saglabāt uzņēmuma kontroli. Trešais paņēmiens – fiktīvu kreditoru prasību apmierināšanas rezultātā no maksātnespējas procesā iesaistītā uzņēmuma tiek atsavināti vērtīgi pamatlīdzekļi un bloķēta darbība. Kā pēdējais tiek minēti arī gadījumi, kad administrators savtīgos nolūkos izmanto maksātnespējas procesu, lai iegūtu labumu sev vai saistītajām personām," vēstī "Dienas Bizness".
Pētnieki secinājuši, ka 54% gadījumu maksātnespējas administratori saistīti vismaz ar trim ļaunprātīgām maksātnespējas procesa pazīmēm, kuras varētu liecināt par administratora iesaisti.
Advokātu biroja "Deloitte Legal" partnere Ilze Znotiņa laikrakstam paudusi, ka radikālai situācijas maiņai maksātnespējā ir nepieciešami kompleksi pasākumi. Jāveicina ekonomisko noziegumu apkarošana, nosakot to par prioritāti un piešķirot papildu resursus tiesībaizsardzības iestādēm, sacījusi advokātu biroja pārstāve. Viņa minējusi, ka "ir dīvaini, ka valsts ir uzdevusi iesniegt atskaites, bet ir administratori, kuri šo prasību ignorējuši vai iesnieguši tukšas atskaites". Tāpat nepieciešama kompetences paaugstināšana ar maksātnespēju saistītajām amatpersonām. Maksātnespējas administrācijai jādod lielākas iespējas, kā arī jāstiprina tiesu kā maksātnespējas procesa uzrauga loma un jāuzlabo tiesnešu zināšanas par ekonomikas likumsakarībām.
Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (NA) gan laikrakstam atgādinājis, ka sekmīgi pabeigta maksātnespējas administratoru pielīdzināšana valsts amatpersonām un tādējādi viņu kontrolē iesaistīsies arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Ministrs apgalvoja, ka daudzas no pētījumā minētajām nebūšanām jau novērstas, lai gan viss vēl paveikts neesot.
Savukārt Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) uz šādu ministra apgalvojumu reaģējusi asi. Advokātu padome paziņojumā uzsvērusi, ka Tieslietu ministrijas virzītā maksātnespējas procesa administratora profesijas reforma, rosinot valsts amatpersonas statusa piemērošanu administratoriem, vērsta uz administratoru skaita samazināšanu uz zvērinātu advokātu rēķina, kuri praktizē maksātnespējas jomā. LZAP loceklis Andris Rukmanis laikrakstam paudis, ka Tieslietu ministrijas izmantotie līdzekļi administratoru skaita samazināšanai nav pieņemami, jo nenodrošina profesionāliem kvalitātes kritērijiem atbilstošu maksātnespējas procesa administratoru atlasi. Tādējādi ir apšaubāmi Tieslietu ministrijas patiesie mērķi un plānotie ieguvumi pēc administratoru skaita lineāras samazināšanas.
