2019. gada martā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,46 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 11,6% vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība pieauga par 12%, savukārt importa vērtība – par 11,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati. Martā Latvija eksportēja preces 1,09 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,36 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada martu ārējās tirdzniecības bilance nedaudz uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 44,3% līdz 44,4%.
Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 6,58 miljardus eiro – par 241,6 miljoniem eiro jeb 3,8% vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 3,01 miljardu eiro (palielinājums par 117,3 miljoniem eiro jeb 4,1%), bet importa – 3,57 miljardus eiro (pieaugums par 124,3 miljoniem eiro jeb 3,6%).
Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada martā salīdzinājumā ar 2018. gada martu eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 13% un importa par 12% lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība pieauga par 4,2% un importa – par 8,5%.
Svarīgākās izmaiņas eksportā 2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu:
- augu valsts produktu eksports lielāks par 47,3 milj. eiro jeb 2,6 reizes,
- koka un tā izstrādājumu eksports lielāks par 13,5 milj. eiro jeb 7,0%,
- pārtikas rūpniecības ražojumu eksports lielāks par 11,4 milj. eiro jeb 14,0%,
- parasto metālu un to izstrādājumu eksports lielāks par 9,6 milj. eiro jeb 9,7%,
- ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumu eksports lielāks 7,6 milj. eiro jeb 10,4%,
- optisko ierīču un aparatūras, pulksteņu, mūzikas instrumentu eksports mazāks par 5,7 milj. eiro jeb 24,2%.
Svarīgākās izmaiņas importā 2019. gada martā, salīdzinot ar 2018. gada martu:
- satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma imports lielāks par 126,1 milj. eiro jeb 2,1 reizi,
- pārtikas rūpniecības ražojumu imports lielāks par 11,1 milj. eiro jeb 11,2%,
- koka un tā izstrādājumu imports lielāks par 9 milj. eiro jeb 20%,
- dažādu gatavo izstrādājumu imports lielāks par 7,7 milj. eiro jeb 25,5%,
- minerālproduktu imports mazāks par 37,1 milj. eiro jeb 32,8%.
Martā svarīgākie eksporta partneri tirdzniecībā ar Eiropas Savienības valstīm bija Lietuva (15,2% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7%), Zviedrija (8,5%) un Vācija (6,9%). Nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (16,3% no importa kopapjoma), Vācija (10,2%), Polija (8,9%) un Igaunija (7,8%).Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais eksporta partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 7,7%, bet importā Kanāda – 9,4% no importa kopapjoma.
2019. gada martā Eiropas Savienības valstu īpatsvars salīdzinājumā ar 2018. gada martu samazinājās gan kopējā eksporta, gan importa vērtībā – atbilstoši par 1,4 procentpunktiem un par 3,4 procentpunktiem. NVS valstu īpatsvars samazinājās par 1,5 procentpunktiem eksportā un par 4,2 procentpunktiem importā.
2019. gada martā, preču eksporta vērtībai pārsniedzot importa vērtību, Latvijas ārējās tirdzniecības bilance bija pozitīva ar 130 partnervalstīm. Negatīva tā izrādījās tirdzniecībā ar 40 valstīm.
Graudaugu produktu eksporta kāpumu 2019. gada martā salīdzinājumā ar 2018. gada martu ietekmēja kviešu un kviešu un rudzu maisījuma eksporta pieaugums par 41,5 miljoniem eiro jeb 8,9 reizēm. Savukārt dzelzs un tērauda eksports samazinājās, sarūkot dzelzs atkritumu un lūžņu eksportam par 6,4 miljoniem eiro jeb 43,1%.
Importa kāpumu preču grupā "gaisa kuģi, kosmosa kuģi un to daļas" 2019. gada martā salīdzinājumā ar 2018. gada martu ietekmēja lidmašīnu iegāde – pieaugums par 125,8 miljoniem eiro, bet minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu imports samazinājās, sarūkot dabasgāzes gāzveida stāvoklī importam par 41 miljoniem eiro jeb 96,4%.
