Straujš izejmateriālu cenu kāpums ir vērojams kopš 2020.gada rudens mēnešiem. Problēma ir globāla, ar to saskaras uzņēmumi visā pasaulē. Turklāt cenu kāpums ir tikai puse no problēmas, “Delfi Bizness” stāsta Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds.
Otra problēma, kas dažkārt ir vēl būtiskāka – izejmateriāla deficīts, akcentē asociācijā. "Nereti ir situācijas, kad nepieciešamo materiālu nevar dabūt vajadzīgajos termiņos, līdz ar to rodas kavējumi un pārrāvumi ražošanā. Tas savukārt izraisa ķēdes reakciju plašākā mērogā, jo mašīnbūve ir ļoti plaša kooperācija un savstarpējo piegādātāju tīkls. Apstākļos, kad izejmateriālu cenas turpina pieaugt un ir problēmas ar pieejamību, ir ievērojami apgrūtināta uzņēmumu ražošanas plānošana, it īpaši attiecībā uz ilgtermiņa līgumu slēgšanu," skaidro Grīnfelds.
Jautāts, kādi ir izejvielu cenu kāpuma galvenie iemesli, viņš norāda, ka iemesli ir vairāki. Viens no pamata iemesliem saistās ar Covid-19 krīzi, kas izjauca pieprasījuma un piedāvājuma attiecību.
"Pagājušā gada pavasarī uz vienu līdz diviem mēnešiem gandrīz pilnībā apstājās automašīnu ražošanas nozare, kas ir viens no lielākajiem tērauda patērētājiem. Līdz ar to ražošanas apjomus bija spiesti samazināt arī metalurģijas uzņēmumi, kas ražo tērauda izejmateriālus. Lai arī pieprasījums pēc tērauda izejvielām 2020.gada vasarā atjaunojās, izejvielu piedāvājums tik strauji noreaģēt nav spējīgs. Lai atsāktu metalurģijas procesus ir nepieciešami vairāki mēneši. Līdz ar to iestājās materiālu deficīts ar visām no tā izrietošām sekām. Cenu kāpumu ietekmēja arī tērauda izejmateriālu – lūžņu un dzelzs rūdas – cenu pieaugums. Tagad un arī turpmāk cenu kāpumu veicinās arī pieaugošās vides prasības attiecībā uz CO2 izmešiem. Zaļi dzīvot nav lēti, tas prasa ievērojamus ieguldījumus, kas rezultātā atspoguļojas arī produkta cenā. Iepriekš minētajam vēl ir jāpieskaita dažādi ģeopolitiskie aspekti un tirdzniecības barjeras," skaidro asociācijas vadītājs.
Mašīnbūves un metālapstrādes nozarē pēc apjoma lielāko daļu veido dažādu marku tērauda izejmateriāli – loksnes, stieņi, profili. Mazākā mērā – citas metāla izejvielas (alumīnijs, varš, u.c.), kā arī dažādas komponentes. Cenu kāpums ir gandrīz visās pozīcijās.
Dati liecina, ka arī aprīlī ir turpinājies cenu kāpums, lai arī iepriekš tika prognozēts, ka ap šo laiku varētu iestāties stabilizācija. Tērauda bāzes cena kopš pagājušā gada jūlija, kad bija zemākais punkts, aprīļa beigās bija pieaugusi par aptuveni 100% jeb divas reizes. "Šāda situācija ir izveidojusies pirmo reizi vēsturē, līdz ar to neviens nevar skaidri prognozēt tālāko cenu attīstību," atzīst asociācijā.
"Atšķirībā no 2008./2009. gada finanšu krīzes, kad bija straujš tērauda cenu kāpums ar sekojošu tikpat strauju kritumu, šoreiz šķiet, ka straujš cenu kritums nav sagaidāms. Atjaunojoties tērauda izejmateriālu ražošanai, cenām vajadzētu stabilizēties, kam varētu sekot mērens cenu kritums, taču par konkrētu laiku, kad tas notiks, un iespējamo cenu kritumu pagaidām skaidru prognožu nav. Viens no scenārijiem ir, ka augstākais punkts tiks sasniegts vasaras mēnešos, kad arī cenas varētu stabilizēties," situāciju skaidro Grīnfelds.
Vaicāts, kādas būs izejvielu cenu kāpuma sekas un kā tās izjutīs Latvijas sabiedrība, viņš saka: "Mašīnbūves un metālapstrādes nozare pamatā ražo industriāla rakstura produkciju eksporta tirgiem. Plaša patēriņa preces veido nelielu daļu no kopējā apjoma. Skaidrs, ka, sadārdzinoties izejmateriāliem, pieaugs investīciju produktu cenas, kas agri vai vēlu atsauksies arī uz plaša patēriņa preču cenām, ko jau tiešā veidā izjutīs arī iedzīvotāji. Latvijas sabiedrība šajā ziņā nav unikāla, jo cenu pieauguma tendences ir globālas. Metāls ir viens no plašāk izmantojamiem materiāliem, tas ir sastopams gandrīz ikvienā dzīves sfērā. Tērauda un citu metālu, kā arī pārējo izejmateriālu cenu pieaugums noteikti ir kopējo inflāciju veicinošs faktors."
