Daudzi starptautiskie uzņēmumi pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā šā gada pavasarī pārtrauca ražošanu un preču piegādes šai lielvalstij, baidoties no reputācijas riskiem. Arī lielākie alus ražotāji "Carslberg" un "Heineken" marta beigās pameta Krievijas tirgu. Neskatoties uz Krievijas noziegumiem Ukrainā, Latvijā ražoto alkoholu turpina eksportēt uz Krieviju, svētdien ziņu TV3 raidījums "Nekā personīga".
Raidījums atgādina Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska kara 12. dienā teikto uzņēmējiem, kurš skubināja boikotēt Krievijas importu: "ja viņi nevēlas ievērot civilizētas pasaules noteikumus, viņiem nevajadzētu saņemt produktus un pakalpojumus no civilizētas sabiedrības. Lai karš baro viņus. Starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu rīkoties daudz izlēmīgāk. Ja kāds zaudē prātu, mums jāzaudē bailes un jāaizmirst par komerciju. Mums ir jāaizstāv sevi, gan valstīm, gan uzņēmumiem ir jābūt morāliem".
"Nekā personīga" rīcībā nonākušas fotogrāfijas no Maskavas lielveikaliem. Veikalu plauktos atrodams Latvijā ražotais alus "Tanheiser", ko ražo SIA "Ilgzeem", vai pazīstamāk, kā "Iļģuciema alus". Un arī alus ar latvisko nosaukumu "Lāčplēsis", to gan ražo Lietuvā. Krievijas interneta veikalos atrodami arī citi Latvijā ražoti produkti, piemēram uzņēmuma "Latvijas Balzams" dzērieni.
Alus ar latvisko nosaukumu "Lāčplēša", ir ražots Lietuvā, uzņēmumā "Cido Grupa", kas pieder Dāņu kompānijai "Royal Unibrew". Uzņēmums apgalvo, ka eksportu uz Krieviju pārtraucis jau marta sākumā, un par savu produktu atrašanos Maskavas veikalos vaino starpniekus, vēsta raidījums.
"Šī gada marta sākumā "Cido Grupa" pilnībā pārtrauca visu produktu eksportu uz Krieviju un Baltkrieviju. Diemžēl eksporta partneri turpināja "Lāčplēsis" alus tālākpārdošanu Krievijā, un pēc šādu faktu konstatēšanas šī gada septembra otrajā pusē "Cido Grupa" pilnībā pārtrauca "Lāčplēsis" alus eksportu uz citām valstīm. Pēdējais šāds gadījums tika konstatēts no Moldovas eksporta partnera puses," raidījumam izteicies "Cido Grupa" valdes loceklis Marijus Valdas Kirstukas.
Krievijā nopērkamais – Rīgā ražotais Tanheiser, ko ražo SIA "Ilgzeem" jeb Iļģuciema alus, ir izplenījies popularitāti Krievijas alus blogeru vidū, ziņo raidījums.
"Ilgzeem" īpašnieki ir Latvijas pilsoņi – Viktors Ogņanovs un Roberts Volfs. Uzņēmums pērn apgrozījis gandrīz piecus miljonus eiro, strādājis ar 250 000 eiro zaudējumiem. Neviens no šī uzņēmuma vadības gan intervijai "Nekā personīga" nav piekritis, bet gan deleģējis pārstāvi, kura izvairījusies no Krievijas pieminēšanas sadarbības valstu sarakstā.
"Šobrīd īss komentārs ir tāds, ka "Ilgezeem" savu produkciju piegādā uz vairāk kā 60 valstīm, galvenokārt importa zīmi un visi darījumi mums ir legāli, un šobrīd nekādu citu komentāru mēs nesniedzam. Tas tā kā īsi būtu viss," viņas teikto citē raidījums.
Arī lielākā Latvijas alkohola ražotāja "Latvijas Balzams" produkcija arī ir pieejama Krievijas veikalos. Arī šis uzņēmums atteicies no komentāriem.
"Nekā personīga" izpētījis, ka, šā gada otrā ceturkšņa finanšu pārskatā uzņēmums atzīst, ka, sekmīgi pielāgojies jaunajai ģeopolitiskajia situācijai.
Gan SIA "Ilgezeem", gan "Latvijas Balzams" ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedri. Biedrība marta sākumā pārtrauca sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju un aicināja arī tās biedrus atteikties no savu produktu pārdošanas uz Krieviju.
Savukārt par sankciju ievērošanu atbild Ārlietu ministrija, kurā norāda, ka Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas neaizliedz alkohola eksportu uz Krieviju.
Ārlietu ministrija raidījumam sniegusi skaidrojumu, norādot, ka "ES nav noteikusi vispārēju aizliegumu eksportēt vai tirgot alkoholiskos dzērienus Krievijā. Vienlaikus ES ir noteikusi ierobežojumus luksuspreču eksportam uz Krieviju, tai skaitā, noteiktiem alkoholiskiem produktiem, ja to vērtība pārsniedz 300 eiro. Vienlaikus visiem uzņēmējiem jārēķinās, ka uzņēmējdarbības turpināšana Krievijas tirgū var šiem uzņēmējiem radīt potenciālus reputācijas riskus".
Raidījums vēsta, ka, izpētot publiski pieejamos datus, redzams, ka kopš aprīļa gandrīz visās alkohola eksporta sadaļās uz Krieviju ir vērojams pieaugums. Tas saistīts ar reeksportu. Uzņēmumi ne tikai tirgo Krievijā savu produkciju, bet arī pārdod to valstu produktus, kas nevēlas ar Krieviju sadarboties tieši.
Latvijas tirdzniecības rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš "Nekā personīga" atzinis: "Nu tad ir jāvaicā tiem, kas šobrīd to dara, bet, kas ir tie apsvērumi, kuru dēļ viņi tomēr to dara, ja tas ir kaut kāds patriotisms tādā jau Krievijas virzienā, arī tāda publika es pieļauju, ka ir, otrs, jā, kā viņi vērtē riskus kopumā – man šķiet tur objektīvi ir tādi riski ar kuriem vienkārši neprāts saskarties".
