Atlīdzības samaksāšana konsultantam "Prudentia" saistībā ar Latvijas nacionālajai aviokompānijai "airBaltic" piesaistīto investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu ir nodokļu maksātāju naudas izšķiešana, sacīja bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss, kuram strīdīgais jautājums par Montāga-Girmesa piesaisti lidsabiedrībai pērn rudenī maksāja amatu.

Viņš uzsvēra, ka "Prudentia" loma attiecīgā investora piesaistē nav būtiska. "Viņi neatveda šo investoru valstij. Turklāt valstij, Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāra [Kaspara Ozoliņa] personā, vajadzēja vest sarunas un kārtot dokumentus," sacīja Matīss, piebilsot, ka "Prudentia" sākotnēji piedāvātie investora piesaistes nosacījumi valstij bija ļoti neizdevīgi.

Tādējādi, pēc viņa teiktā, SM nevajadzētu maksāt "Prudentia", savukārt tas, vai pats "airBaltic" samaksā "Prudentia", ir lidsabiedrības kompetencē. Vienlaikus gan bijušais ministrs atzīmēja, ka tā ir valsts un nodokļu maksātāju naudas izšķiešana.

Kā vēstīts, "airBaltic" norēķinājies ar konsultantu "Prudentia" saistībā ar lidsabiedrībai piesaistīto investoru Montāgu-Girmesu, ziņoja aģentūra BNS, atsaucoties uz tās rīcībā esošu neoficiālu informāciju.

Jautājums par kompensācijas (success fee) izmaksāšanu "Prudentia" kļuva neskaidrs pēc tam, kad konsultants publiski paziņoja, ka izdevies atrast investoru "airBaltic". SM pārmeta "Prudentia" konfidencialitātes noteikumu pārkāpšanu, un valdība apturēja rīkojumu, ar kuru konsultants bija piesaistīts "airBaltic".

Toreizējā Ministru prezidente Laimdota Straujuma, kā arī satiksmes ministrs Matīss, kritizēja "Prudentia" darbu, uzsverot, ka konsultantam atlīdzība par investora piesaisti "airBaltic" nebūtu jāsaņem.

Arī SM valsts sekretārs un "airBaltic" kapitāldaļu turētājs Ozoliņš iepriekš izteicās, ka "Prudentia" nebūtu jāsaņem kompensācija "airBaltic" investora piesaistē. SM ieskatā galvenais darbs investora piesaistē tika paveikts jau pēc atteikšanās no konsultanta pakalpojumiem un neesot pamata maksāt kompensāciju "Prudentia". Tāpat bijuši konfidencialitātes nosacījumu pārkāpumi.

Savukārt "Prudentia" iepriekš noraidījusi pārmetumus par konfidencialitātes noteikumu pārkāpumiem, uzsverot, ka attiecīgie paziņojumi tika saskaņoti gan ar aviokompāniju, gan potenciālo ieguldītāju. "Prudentia" pārmeta bijušajam satiksmes ministram Matīsam sabiedrības maldināšanu un melu izplatīšanu par uzņēmuma darbu un lomu investora piesaistē.

Pēc aģentūras BNS rīcībā esošās neoficiālās informācijas, sākotnēji "Prudentia" kompensācija par investora piesaisti bija paredzēta 2% apmērā no piesaistītās summas un, ņemot vērā Montāga-Girmesa ieguldītos 52 miljonus eiro, būtu vairāk nekā miljons eiro.

Aviokompānijā "airBaltic" nenoliedza, ka uzņēmums samaksājis "Prudentia" par investora piesaisti, norādot, ka lidsabiedrība par līgumsaistībām ar "Prudentia" saņēmusi piecus dažādu juristu atzinumus, lai nodrošinātu rīcības pareizību un atbilstību savstarpējām līgumsaistībām.

"Pēc juridisko atzinumu saņemšanas "airBaltic" ar "Prudentia" ir panācis risinājumu, kura detaļas nav iespējams izpaust līgumos noteiktās konfidencialitātes dēļ," skaidroja aviokompānijā.

Arī "Prudentia" valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš apstiprināja, ka saistības starp "Prudentia" un aviokompāniju "abpusēji draudzīgi, bez pretenzijām" ir nokārtotas. Krastiņš gan atteicās komentēt vienošanās "ekonomiskos jautājumus", norādot, ka attiecīgā informācija ir konfidenciāla.

"airBaltic" nodrošina tiešos lidojumus no Rīgas uz aptuveni 60 galamērķiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!