Topa otrajā vietā ir medikamentu ražotāja AS "Grindeks", kas pērn strādāja ar 98,88 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Topa trešajā vietā ierindojusies medikamentu vairumtirgotāja SIA "Tamro", kas pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 87,27 miljonu eiro apgrozījumu, ceturtajā - SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" ar 85,88 miljonu eiro apgrozījumu, bet piektajā - "Mēness aptieku" tīkla īpašniece SIA "Sentor Farm aptiekas", kas pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 83,11 miljonu eiro apgrozījumu.
Savukārt topa sestajā vietā ir SIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" ar 81,92 miljonu eiro apgrozījumu, septītajā vietā - medikamentu ražotāja AS "Olainfarm" ar 66,88 miljonu eiro apgrozījumu. Topa astotajā vietā ir medikamentu vairumtirgotāja SIA "Magnum Medical", kas pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 64,05 miljonu eiro apgrozījumu, devītajā - SIA "Benu aptieka" ar 33,83 miljonu eiro apgrozījumu, bet topa desmitajā vietā ir medikamentu vairumtirgotāja SIA "Euroaptieka farmācija" ar 32,82 miljonu eiro apgrozījumu pērn.
Latvijas Medicīnas eksporta asociācijas prezidents Olafs Slūtiņš izdevumā norāda, ka viena no perspektīvajām jomām Latvijā ir medicīnas eksports. Uz Latviju pacienti no ārzemēm brauc vairāku iemelsu dēļ - laba kvalitāte par labu cenu (Krievija, Ukraina), kā arī iespēja izmantot medicīnas pakalpojumu ārpus rindas, kas arī ir lētāk.
Slūtiņš atzīmē, ka pērn un šā gada sākumā dubultojies ārvalstu pacientu skaita kāpums. Tāpat noslēgti vairāki sadarbības līgumi ar ārvalstu klīnikām, darbu sākuši jauni pārstāvji ārvalstīs (Baltkrievija, Slovākija, Meksika). Tikmēr turpinās sekmīgas pārrunas Vācijā un Kanādā.
Kopējais medicīnas pakalpojumu eksports pērn Latvijā varētu būt aptuveni 1,5 miljoni eiro. Latvijas medicīnas pakalpojumus visvairāk izmanto Krievijas iedzīvotāji (24%), Lielbritānijas un Īrijas pārstāvji (12%), Skandināvijas iedzīvotāji (11%), NVS un Baltijas valstu (5%) un citu valstu klienti (39%), bet 2% klientu ir no nezināmām valstīm.
Taču Slūtiņš arī norāda, ka būtiskas lietas, kam der pievērst uzmanību, domājot par nākotnes perspektīvu medicīnas eksporta un tūrisma jomā, ir pacientu serviss un infrastruktūra. "Mums var būt labākā aparatūra un ārsti, bet, ja ēkai būs salauztas ieejas durvis un dubļaina izkārtne, neviens tam neticēs."
Tikmēr Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis izdevumā akcentē nepieciešamību sakārtot nozares likumdošanu. Viņš norāda, ka patlaban Latvijas veselības aprūpes sistēmas lielākā problēma ir nesamērīgi lielie līdzmaksājumi - iemaksas, pakalpojumi un nauda zāļu iegādei.
"Lielo līdzmaksājumu un pacientu iemaksu dēļ mūsu valstī pacientu aprūpe tiek diferencēta nevienlīdzīgi. Proti, veselais saņem labāku palīdzību nekā slimais, jaunais - labāku nekā cilvēks cienījamā vecumā, bagātais - labāku nekā nabagais, rīdzinieks - labāku nekā laucinieks," atzīmē Apinis.
Tāpat viņš norāda, ka attiecībā uz veselības jomas finansējumu novērojams, ka tas ne tikai nepieaug, bet pat procentuāli samazinās. Piemēram, 2010.gadā veselības joma saņēma budžetu, kas bija 3,8% no IKP. 2011. gadā - 3,4%, 2012. gadā - 3,2%, pērn - 3%. Šā gada plāns nosaka, ka veselība saņems 2,9% no IKP, 2015. gada plāns -2,7%, bet 2016. gadā - 2,5%.
"Latvijas biznesa gada pārskata" kārtējā izlaidumā iekļautas veiksmīgāko uzņēmēju un nozaru ekspertu atziņas un prognozes, kā arī padziļināts biznesa vides apskats un detalizēti nozaru uzņēmumu saraksti.