"Efektivizēt procesus, pārskatīt neracionālas funkcijas, celt uzņēmuma konkurētspēju u. tml., tikai šajos sarežģītajos apstākļos tas jādara vēl ātrāk. Svarīgi nebaidīties pieņemt nepopulārus lēmumus un nebaidīties kļūdīties," intervijā portālam "Delfi" teic "Latvijas Pasta" valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns. Viņš vērtē, kā mainījies sūtījumu apjoms ārkārtējās situācijas laikā un kā šobrīd redz nākotnes tendences. Turklāt gandrīz visas valstis šobrīd vienlaikus meklē alternatīvus veidus sūtījumu piegādēm un pārplāno transportēšanas ceļus.

Latvijā izsludinātā ārkārtējā stāvokļa laikā DELFI publikācijas par jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 pieejamas bez maksas.

Vilcāns teic, ka pasta un citi pakalpojumi, ko nodrošina "Latvijas Pasts", ir pieprasīti arī ārkārtējā situācijā, taču mainījusies pieprasījuma struktūra. Covid-19 pandēmija burtiski skārusi pasta nozari – "Latvijas Pasta" loģistikas procesi patlaban ir ļoti sarežģīti, darbinieki strādā pastiprinātas slodzes apstākļos, plānojot, kā paciņas un vēstules no Latvijas nogādāt ārvalstīs. Tas saistīts ar faktu, ka lielākā daļa pasta uzņēmumu visā pasaulē pasta sūtījumus klientiem citās valstīs līdz ārkārtējai situācijai Covid-19 dēļ nogādāja ar pasažieru lidmašīnām – tā kā šobrīd šis pārvietošanās veids starp vairākumu valstu ir vai nu pilnībā slēgts, vai būtiski ierobežots, arī pasta satiksme starp valstīm ir būtiski apgrūtināta. Tāpēc faktiski visas valstis vienlaikus meklē alternatīvus veidus sūtījumu piegādēm un pārplāno transportēšanas ceļus.

"Ārkārtējās situācijas laikā ir samazinājusies starptautisko pasta sūtījumu plūsma, kā arī universālā pasta pakalpojumi, piemēram, vēstuļu sūtīšana, bet iekšzemes tirgū novērojam lielāku pieprasījumu kurjerpasta pakalpojumu un pasta paku segmentā," teic Vilcāns.

Tāpat vērojamas izmaiņas arī mazumtirdzniecības pirkumos pasta nodaļās – samazinoties pasta iepakojuma, pastkaršu un aplokšņu pieprasījumam ārkārtējā situācijā, pieaudzis pieprasījums pēc bezrecepšu medikamentiem un atsevišķiem pārtikas produktiem, ko var nopirkt daļā pasta nodaļu. Jāatgādina, ka no 16. maija vairākas pasta nodaļas tirdzniecības centros visā Latvijā pagarinājušas darbalaiku un atsākušas darbu brīvdienās.

Vienlaikus Vilcāns norāda, ka būtiski pieaudzis pieprasījums pēc sūtījumu saņemšanas "Latvijas Pasta" pakomātos – martā un aprīlī šo sūtījumu skaits palielinājies par 40% attiecībā pret februāri. "Lai novērstu rindas un laicīgi varētu saņemt sūtījumus pakomātos, esam ieviesuši trīs dienu termiņu sūtījumu uzglabāšanai pakomātos, kā arī aicinām klientus izņemt savus sūtījumus savlaicīgi, lai tie neuzkrātos un savus sūtījumus varētu izņemt arī citi klienti," skaidro Vilcāns.

Runājot par maksājumu pakalpojumiem, Vilcāns teic, ka pasta norēķinu sistēmas pakalpojumi ārkārtējā situācijā tiek izmantoti tādā pašā apjomā kā pirms tās, bet raksturīga tendence ir tā, ka, līdzīgi kā aug pieprasījums pēc visu veidu piegādēm, pieaug arī pieprasījums pēc skaidras naudas piegādēm ārpus pasta nodaļām.

"Šobrīd esam pielāgojušies situācijai un iemācījušies sadzīvot, bet par ekonomisko pusi nevaram spriest. Esam apzinājuši vairākus situācijas scenārijus un esam gatavi arī sliktākajam, vienlaikus saprotot, ka neviens nezina, kas var būt tas sliktākais," vērtē Vilcāns.

Vienlaikus arī iespējas

"Šīs situācijas vienmēr ir arī iespējas, un mēs uz to cenšamies skatīties attīstības virzienā. Esam sākuši arī jaunus projektus, piemēram, sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu palīdzējām mediķiem piegādāt aizsargmaskas. Paralēli meklējam jaunas iespējas, kādus pakalpojumus mēs vēl varētu sniegt. Līdz ar pakomātu lielo noslodzi un pieprasījumu paātrināti esam palielinājuši infrastruktūras jaudu – mainījām iekšējos procesus, lai nodrošinātu ātrāku sūtījumu apriti, un vairākus pakomātus nomainījām uz lielākiem un ietilpīgākiem," stāsta Vilcāns.

Šis laiks "Latvijas Pastam" ir ļoti izaicinošs arī tranzīta projekta ietvaros, jo būtiski pieaugušas kravas lidmašīnu piegāžu izmaksas un ir mainījies apjoms un pakalpojumi. Attiecīgi izmaiņas būs jūtamas arī finansiāli ekonomiskajos rādītājos. Mārcis Vilcāns

Šis laiks "Latvijas Pastam" ir ļoti izaicinošs arī tranzīta projekta ietvaros, jo būtiski pieaugušas kravas lidmašīnu piegāžu izmaksas un ir mainījies apjoms un pakalpojumi. Attiecīgi izmaiņas būs jūtamas arī finansiāli ekonomiskajos rādītājos. "Runājot par tranzītsūtījumu galamērķiem, ārkārtējās situācijas laikā vairākas valstis ir nākušas nost, bet tajā pašā laikā esam atklājuši jaunus galamērķus, piemēram, Ukraina un Baltkrievija," atklāj Vilcāns.

Uzņēmuma tuvākie attīstības plāni ir stiprināt "Latvijas Pasta" infrastruktūru un digitalizēt pakalpojumus, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, lai uzņēmuma darbību padarītu efektīvāku.

Mainās darba tirgus

Pārmaiņas Covid-19 pandēmijas laikā notikušas arī darba tirgū. "Labi speciālisti šobrīd ir vēl svarīgāki nekā iepriekš, bet to trūkumu izjūtam joprojām. Savukārt pozitīvas izmaiņas novērojam plaši pārstāvēto profesiju darba tirgū – ja iepriekš atbilstošus kurjerus un sūtījumu apstrādes darbiniekus atrast bija problemātiski, tad šobrīd varam izvēlēties labākos," teic Vilcāns.

Būtu vērtīgi valsts lēmumu pieņemšanas ātrumu saglabāt arī turpmāk, kā arī nezaudēt drosmi pieņemt nepopulārus un riskantus lēmumus. Mārcis Vilcāns

Runājot par kopējo "Latvijas Pasta" darbinieku skaita tendenci, jāsaka, ka arī līdz ārkārtējai situācijai to skaits samazinājās, jo uzņēmumā pārskata darba procesus un funkcijas – tas attiecas ne tikai uz sūtījumu piegādes nodrošināšanas darbiniekiem, bet arī administrāciju. "Latvijas Pastā" prognozē, ka līdz ar šo funkciju pārskatu dabīgais darbinieku skaita samazinājums turpināsies.

Vērtējot, uz ko "Latvijas Pastam" būtu jāfokusējas, Vilcāns secinājis: "Uzņēmuma līmenī būtu jādara tas pats, ko darījām un darām šobrīd, – efektivizēt procesus, uzlabot ātrumu, pārskatīt neracionālas funkcijas, celt uzņēmuma konkurētspēju u. tml., tikai šajos sarežģītajos apstākļos to darīt vēl ātrāk. Liels izaicinājums šobrīd ir darbinieku motivācijas saglabāšana. Svarīgi nebaidīties pieņemt nepopulārus lēmumus un nebaidīties kļūdīties."

Viņš teic, ka valsts mērogā recepte ir līdzīga kā uzņēmumam, tikai makrolīmenī. Būtu vērtīgi valsts lēmumu pieņemšanas ātrumu saglabāt arī turpmāk, kā arī nezaudēt drosmi pieņemt nepopulārus un riskantus lēmumus.

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas Pasts" reģistrēta 1992. gadā, tās pamatkapitāls ir 10,6 miljoni eiro, pilnībā apmaksāts. 2018. gadā uzņēmums apgrozīja 89,1 miljonu eiro un nopelnīja 2,0 miljonus eiro, liecina "Crediweb.lv" dati. Pērn nodokļos "Latvijas Pasts" samaksāja 16,8 miljonus eiro, uz šo brīdi uzņēmumam nav nodokļu parādu. Tajā pērn strādāja 3706 darbinieku, salīdzinājumam – 2015. gadā tie bija 4236.

Tev jau ir aktīvs "DELFI plus" abonements!

Šis ir maksas raksts.

Lai turpinātu to lasīt, lūdzu, lejupielādē jaunāko DELFI aplikāciju vai turpini lasīt rakstu, izmantojot pārlūkprogrammu.

Lasīt rakstu.
  • Ik mēnesi vairāk nekā 80 rakstu un video materiālu
  • Analītisko rakstu sērijas un stāstniecības projekti
  • DELFI bez komercreklāmas
  • Videolekcijas un apjomīgs rakstu arhīvs
Abonē DELFI plus
par 2,99 eiro uz 4 nedēļām:
Kāpēc abonēt DELFI plus?
Esi DELFI plus abonents?

Tags

Transporta nozare Koronavīruss Covid-19 DELFI plus Latvijas Pasts
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form