Foto: LETA
Šveices advokāta Rūdolfa Meroni kontrolē esošā Ventspils tranzītuzņēmuma "Ventbunkers" statūtu grozījumi, kurus vispirms akceptēja, bet trīs dienas vēlāk atcēla Uzņēmumu reģistra notāre, bijuši saistīti ar Meroni vēlmi arī turpmāk sasaukt dalībnieku sapulces ārpus Latvijas, jo jūlijā grozītais Komerclikums to bez īpašas atrunas vairs neļauj, liecina statūtu grozījumu projekts un portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija.

"Ventbunkera" vairākuma akcionāru pārstāvis jurists Mārtiņš Kvēps pagājušajā nedēļā pēc atklātībā nākušām ziņām, ka Meroni zaudējis tiesas procesu Šveicē, publiski pavēstīja: "Ļoti dīvaini, ka šis cilvēks, kuram uzticēta Latvijas valstij par labu arestētā manta vairāku simtu miljonu latu vērtībā, jau vairākus gadus izvairās ierasties Latvijā un valstij nav sniedzis nekādas atskaites par to, kā notiek viņam uzticētās mantas pārvaldīšana."

Ar Meroni oponentiem saistīti avoti portālam "Delfi" norāda, ka Šveices advokāts pēdējos gados uz Latviju braukt izvairās gan bailēs no sava bijušā klienta - Ventspils mēra Aivara Lemberga, kura arestēto mantu pārvalda Meroni, gan, iespējams, aiz bažām par kriminālprocesiem, par kuru būtību izskan atšķirīgas versijas: no kādas gleznas nozagšanas Lemberga dēla dzīvoklī līdz krāpšanai lielā apmērā, viltojot akcionāru sapulces protokolus.

Kā būtisku faktu ar Ventspils "tranzītkariem" saistīti avoti portālam "Delfi" atzina, ka viņam uzticētās akcijas Meroni glabā ārpus Latvijas, bet pats viņš nav Latvijas pilsonis, līdz ar to Latvijas Krimināllikums uz vairākām Meroni darbībām neattiecas, lai gan Meroni oponenti tās uzskata par prettiesiskām.

Iepriekš Komerclikums neparedzēja, kur jānotiek akcionāru sapulcēm, tāpēc "Meroni cilvēki" "Ventbunkera" vadībā varēja tās sasaukt ārzemēs, taču kopš 1.jūlija likums papildināts ar normu, ka "dalībnieku sapulci sasauc administratīvajā teritorijā, kurā reģistrēta sabiedrības juridiskā adrese, ja statūtos nav noteikts citādi". "Ventbunkera" juridiskā adrese ir Staraja Rusas ielā Rīgā.

Visticamāk, ar izmaiņām Komerclikumā ir saistīti AS "Ventbunkers" 27.jūlija akcionāru sapulcē pieņemtie kompānijas statūtu grozījumi, kuri pagājušajā nedēļā tika iesniegti UR. Citastarp tajos paredzēts, ka "jebkuru akcionāru sapulci var gan sasaukt, gan noturēt kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas".

Šis lēmums gan atcelts, jo tikai vismaz trīs ceturtdaļas akcionāru var izlemt par statūtu izmaiņām, savukārt Meroni kontrolē ir vien nedaudz vairāk par 72% "Ventbunkera" akciju. Tāpēc, kā vēsta portāls "pietiek.com", UR reģistra notāre trīs dienas pēc grozījumu apstiprināšanas izlēma: "Sabiedrības valde, iesniedzot Reģistram neapstiprinātus statūta grozījumus, varēja un viņai to vajadzēja apzināties, ka šādi statūtu grozījumi nav reģistrējami.". Līdz ar to "Ventbunkera" statūtu grozījumi nav stājušies spēkā, - Meroni un viņa atbalstītājiem trūkumu novēršanai ir dots laiks līdz novembra sākumam, vēsta portāls.

Portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija arī liecina, ka Šveicē notiekošās tiesas sēdē Meroni atzinis: "Ventbunkera" akcijas, ko turējušas divas kompānijas ar līdzīgiem nosaukumiem – "Yelverton Investments B.V." un "Yelverton Investment B.V.", Nīderlandes "nodibinājumam" "Stichting Administratiikantoor WTCA" nodotas, lai "aizsargātos no Mārtiņa Kvēpa prettiesiskiem mēģinājumiem" atgūt kontroli pār "Ventbunkers" akcijām un balstiesībām.

Meroni Šveices tiesai arī atzinis, ka par šo akciju nodošanu Nīderlandes nodibinājumam nav informējis ne Igoru Skoku, ne Genādiju Ševcovu, kuri, kā liecina portāla "Delfi" rīcībā esošā informācija, līdz ar Lemberga ģimeni varētu būt starp "Yelverton" kompāniju patiesajiem labuma guvējiem.

Meroni tiesai skaidrojis, ka akcijas esot tikai "pārrakstītas" uz Nīderlandes nodibinājumu, bet juridiski īpašumtiesības nemaz nemainoties. Jaunā nodibinājuma direktors ir Meroni, savukārt lēmumu par akciju nodošanu esot pieņēmusi abu "Yelverton" māteskompānija "Eurocom International Ltd.".

Pēc precizējoša jautājuma, vai tas nozīmē, ka to izlēma "Eurocom" amatpersonas - Meroni, viņa sieva un viņa partneri advokātu birojā "Meroni & Schmid" Stefans Šmids un Adrians Kunclers – advokāts tiesas sēdē izvairīgi atbildējis, ka neatceroties, kādā kombinācijā lēmums pieņemts.

Portāla "Pietiek.com" rīcībā nonākušais AS "Ventbunkers" akcionāru reģistra aktuālais izraksts rāda, ka no 48 040 "Ventbunkera" akciju 17 160 akciju, ar kurām Lembergs un viņa oponenti var rīkoties tikai kopēji, oficiālais turētājs nu ir Nīderlandē reģistrētais "Stichting Administratiikantoor WTCA": uz tā vārda reģistrētas akcijas 2,718 miljonu latu nominālvērtībā.

Rīgas apgabaltiesas portālam "Pietiek.com" sniegtā atbilde liecina, ka arī tā nav zinājusi par "Yelverton" akciju turētāja maiņu, lai gan bez tiesas atļaujas šāda maiņa it kā nevarētu notikt. "Šāds pieprasījums nav bijis. Līdz ar to atļauja arī nav dota. Vairāk neko pateikt nevarēšu. Bijuši daudzi un dažādi pieprasījumi, bet šāds nav bijis," portālam apliecināja tā saukto Lemberga krimināllietu izskatošā tiesneša Borisa Geimana palīdze Gunta Losāne.

"Ventbunkerā" portālam "Delfi" Meroni komentārus par statūtu grozīšanu un arī Šveices tiesas spriedumu kopš piektdienas iegūt vēl nav izdevies.

Kā ziņots, Šveices tiesa atzinusi, ka Meroni un viņa kolēģi ilgstoši nav pildījuši klientu - tranzītbiznesa kompānijas "Ventbunkers" akcionāru - dotos uzdevumus un nav snieguši atskaites par rīcību ar tiem uzticēto klientu mantu, un pret Meroni ir sākta piespiedu piedziņa. Lemberga krimināllietas ietvaros Meroni ir uzticēta Latvijas valstij par labu arestētās mantas - "Ventbunkera" akciju - pārvaldīšana.

Cīrihes tiesa apmierinājusi prasību pret Meroni un citiem viņa kolēģiem, kas darbojas advokātu birojā "Meroni&Schmid", kā arī pret kompāniju "Moore Consulting Ltd", kas arī piederot Meroni.

Tiesa uzlikusi Meroni un viņa kolēģiem pienākumu sniegt detalizētas atskaites par darbību ar tiem uzticētu svešu mantu, kā arī piedzinusi naudas summas vairāku simtu tūkstošu Šveices franku apjomā. Meroni 30.jūnijā izsludināto Cīrihes tiesas spriedumu nav izpildījis, līdz ar to pret advokātu un viņa kompāniju ir sākta piespiedu piedziņa.

Tiesa atzinusi, ka Meroni un viņa kolēģiem gan tieši, gan kompānijai "Moore Consulting Ltd." bija uzticēts rūpēties par citām personām piederošu mantu šīs mantas īpašnieku interesēs, bet Meroni un viņa kolēģi ilgstoši ignorējuši klientu un uzņēmuma patieso akcionāru norādījumus un atteikušies sniegt īpašniekiem jebkādu informāciju par to, kas tiek darīts ar mantu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!