Valdība otrdien atļāva Zemkopības ministrijai uzņemties papildu valsts budžeta saistības 2013.gadā 1,552 miljonu lata apmērā, lai Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) varētu nodrošināt klasiskā cūku mēra uzraudzības un apkarošanas programmas izpildi – vakcinējot meža cūkas.
15.janvāra sēdē Zemkopības ministrijai (ZM) jau piešķirti 245 700 latu, lai nodrošinātu klasiskā cūku mēra uzraudzības pasākumus mājas cūku un mežacūku populācijā, taču ar šo summu nepietiek – šajā gadā kopumā programmas īstenošanai nepieciešami 1,799 miljoni latu. Ministrija gan piebilst, ka lielu daļu no šīs summas valsts atgūs, jo no Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem valsts budžetā plānots atgūt apmēram 1,149 miljonus latu.
Tā kā procedūru un programmas saskaņošanas un apstiprināšanas process Eiropas Komisijā var ilgt līdz 2013.gada otrajam ceturksnim, bet Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) meža dzīvnieku vakcīnas plāno izlikt jau no aprīļa, naudas līdzekļi PVD ir nepieciešami jau pašlaik, lai varētu iepirkt vakcīnas, noslēgt līgumus par vakcīnu uzglabāšanu un izvietošanu un citus pasākumus, norādījusi ZM.
Tāpat ministrija izklāstījusi, ka, ņemot vērā esošo klasiskā cūku mēra situāciju Latvijā un konstatēto saslimšanas gadījumu lokalizāciju Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, ir nepieciešama ātra mežacūku vakcinācija inficētajā teritorijā. Plānots, ka inficētajā teritorijā 2013.gada laikā notiks trīs meža cūku vakcinācijas kampaņas – katra kampaņa tiks sadalīta divās vakcīnu izlikšanas reizēs ar triju līdz četru nedēļu starplaiku, vienā vakcīnu izlikšanas reizē izvietojot apmēram 400 tūkstošus devu.
ZM atzīst, ka, analizējot citu valstu gūto pieredzi klasiskā cūku mēra apkarošanā, meža cūku vakcinācijas programma jāīsteno vismaz divus līdz trīs gadus, tādēļ šie pasākumi ir uzskatāmi par ilgtermiņa pasākumiem. Programmas īstenošanai nepieciešamo pakalpojumu, materiālu un darba vienību apmērs plānots, lai izpildītu programmas mērķi – ierobežotu un apkarotu klasiskā cūku mēra vīrusa izplatību mežacūku un mājas cūku populācijā. Tostarp PVD plāno noslēgt līgumus ar praktizējošiem veterinārārstiem un palīgiem veterinārārstiem par atsevišķu darbu izpildi, piemēram, dzīvnieku klīnisko izmeklēšanu, paraugu noņemšanu un dzīvnieku fiksēšanu inficētās teritorijas novietnēs. Šo darbību ietvaros tiks veikta darba samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem 30 praktizējošiem veterinārārstiem un 30 tehniskā personāla darbiniekiem.
Jau vēstīts, ka klasiskais cūku mēris Latvijā vispirms konstatēts mežacūkām, bet novembra beigās lipīgā slimība konstatēta arī vairāk nekā desmit mājas cūkām trīs Latgales piemājas saimniecībās.
Klasiskais cūku mēris ir lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo kā meža, tā arī mājas cūkas. Slimības pazīmes - augsta ķermeņa temperatūra, konjunktivīts, kustību koordinācijas un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi.
Uz saslimušā dzīvnieka ādas - īpaši uz ausīm, astes, vēdera un kāju iekšpusē, novērojami asins izplūdumi u.c. Saslimšana ar klasisko cūku mēri parasti beidzas ar dzīvnieku nobeigšanos.
Slimības ierosinātāju no novietnes uz novietni var pārnest ar piesārņotu barību, ūdeni, inventāru, apģērbu un transporta līdzekļiem, termiski neapstrādātām, cūkgaļu saturošām virtuves ēdienu atliekām.
Lai pasargātu mājas cūkas no slimībām, ko pārnēsā mežacūkas, tai skaitā klasiskā cūku mēra un Āfrikas cūku mēra, PVD aicina mājas cūkas turēt iekštelpās un nepieļaut to kontaktu ar mežacūkām, mājas cūkām nedrīkst izbarot nomedīto mežacūku gaļas atliekas un virtuves atkritumus. Tāpat cūku novietnē nevajag ielaist nepiederošas personas vai arī jāparūpējas par vienreiz lietojamo apģērbu, bet apģērbu, kas valkāts medībās, nedrīkst vilkt, dodoties apkopt mājas cūkas. Vēl pie cūku novietnes ieejas jāizvieto dezinfekcijas paklāji, regulāri jāveic deratizācija.
Latvijā pēdējo reizi saslimšana ar klasisko cūku mēri reģistrēta 1996.gadā.
Klasiskais cūku mēris nav bīstams cilvēkiem.
