Foto: LETA
Par 2737 eiro, neskaitot pievienotās vērtības nodokli, "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) gatavojas Mežotnes pili iznomāt VNĪ mājas lapā internetā izsludinātas izsoles vienīgajam pretendentam, mazpazīstamai kompānijai "CV–R", ziņo “Latvijas Avīze”.

Sākumcenu pārsolot tikai par vienu soli, jo vairāk vienīgajam pretendentam nebija vajadzības, SIA "CV–R" par 2737 eiro mēnesī ieguva tiesības uz 12 gadiem nomāt ne tikai Mežotnes pils ēkas, bet arī 15,48 hektārus zemes un senlietas.

Laikraksts aplēsis, ka 2030 eiro mēnesī jāmaksā par ēkām, 507 eiro mēnesī – par senlietām un retropriekšmetiem, kā arī 1,5% gadā no zemesgabala kadastrālās vērtības, kurai papildu vēl nekustamā īpašuma nodoklis.

"Tas nozīmē, ka iespaidīgā un labā stāvoklī uzturētā objekta noma gadā izsoles vienīgajam pretendentam izmaksās nepilnus 40 tūkstošus eiro (ja pieskaitīt PVN). Vai šī summa ir liela vai maza, nekustamo īpašumu jomas pārstāvju viedokļi atšķiras, taču neviens no viņiem savu viedokli nevēlējās izteikt publiski," minēts publikācijā.

Šaubas, kā uzskata "Latvijas Avīze", gan rada tas, kā uzņēmums spēs pildīt savas saistības atbilstoši "objekta lietošanas mērķim – viesnīcas kompleksa attīstīšanai, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu nodrošināšanai".

Kā rāda "Lursoft" dati, viss SIA "CV–R" pagājušā gada apgrozījums ir bijis 80 815 eiro – tikai divreiz lielāks par tagad nosolīto Mežotnes pils nomas maksu. Turklāt, kā uzsver avīze, SIA "CV–R" pērn strādājusi ar 36 002 eiro zaudējumiem, savukārt uzņēmuma pamatkapitāls ir ne pārāk iespaidīgi 14 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiski pieejamo datu bāze liecina, ka līdz pat augusta beigām SIA "CV–R" vismaz vairākus mēnešus ir bijis VID administrēto nodokļu (nodevu) parāds, tas dzēsts tikai dažas dienas pirms Mežotnes pils izsoles. Šim uzņēmumam nu ir ne tikai jāmaksā nomas maksa – nepilni 40 tūkstoši eiro, bet arī jānoslēdz pirkuma līgums par pilī esošo nekustamo mantu, un šī summa, kas nevar pārsniegt 37,5 tūkstošus eiro (+PVN), jāsamaksā gada laikā.

Uz laikraksta jautājumu, kā VNĪ pārliecinājās, ka pretendents ir spējīgs izpildīt izsoles uzvarētājam noteiktos finansiālos un saimnieciskos nosacījumus, skaidra atbilde netiek sniegta.

VNĪ norāda, ka "piedalīties nekustamo īpašumu izsolēs var gan privātpersona, gan reģistrēta juridiskā persona" un ka "līgumā ir atrunātas nomnieka tiesības un pienākumi, kuru nepildīšanas gadījumā sadarbība tiek pārtraukta".

"Nomniekam visu līguma darbības laiku ir pienākums apdrošināt savu vispārējo civiltiesisko atbildību pret trešajām personām un iznomātājam nodarītajiem zaudējumiem, kā arī līguma ietvaros ir noteikta bankas garantija, kas nodrošina VNĪ intereses līgumsaistību izpildē," ar to, pēc VNĪ domām, esot pilnīgi pietiekami.

Pats Gunārs Salmiņš laikrakstam apgalvo, ka viņa uzņēmumam ir 10 gadu pieredze tūrisma pakalpojumu sniegšanā, savukārt pašam liela pieredze no lielu celtniecības projektu vadīšanas.

Uz jautājumu, kā firma plāno paveikt objekta apsaimniekošanu, ja iepriekš uzņēmuma apgrozījums bija ap 80 tūkstošiem, bet pils nomas maksa būs ap 40 tūkstošiem, G. Salmiņš atbildēja ar pretjautājumu: "Jūs interesējaties par manu finansiālo stāvokli? Kāds ir jūsu mērķis? Izskatās, ka jūs meklējat kašķi. Jums ir neveselīga interese. Nevis interesējaties, kādi ir mūsu mērķi un kā mēs to varam izdarīt, bet uzreiz sitat pakrūtē. Apsaimniekosim lēni, prātīgi un bez steigas. Ja mums pietrūks padoma, mēs nolīgsim kādu padomdevēju."

Uzņēmējs plāno Mežotnes pilī saglabāt viesnīcu un iespēju to apskatīt kā muzeju. "Mēs saskatām arī iespējas paplašināt. Tur ir parks, kas nav izstrādāts. Tur ir dabas takas, kuras var veidot. Iespējams, ir jāveido pārceltuve, kas tur kādreiz četrdesmitajos gados ir bijusi. Tad būs tūristiem iespēja tuvāk nokļūt uz Rundāli. Pirms mēs gājām uz šo soli, mēs izpētījām."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!