Mežu īpašnieki varēs prasīt elektrolīnijās nocirsto koku atpirkšanu
Foto: LETA

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas dod tiesības mežu īpašniekiem prasīt elektrolīniju īpašniekam atpirkt nocirstos kokus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Par likuma izmaiņām nobalsoja 60 deputāti, pret nebija neviens, bet atturējās 23 tautas kalpi.

Saeima atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) parlamentārā sekretāra Edvarda Smiltēna priekšlikumu, kas paredz aizsargjoslu likumu papildināt ar to, ka meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības prasīt objekta īpašniekam vai valdītājam atpirkt nocirstos kokus.

Priekšlikums paredz, ka nocirsto koku atpirkšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Reformu partijas (RP) deputāti gan iebilda pret priekšlikumu un aicināja Saeimu izvērtēt iespējamās sekas, dodot meža īpašniekiem tiesības prasīt elektrolīniju īpašniekam atpirkt aizsargjoslās nocirstos kokus.

RP frakcija norādīja, ka grozījumi nav atbalstāmi, jo tie neatbilst sabiedrības interesēm. To pieņemšana var sadārdzināt patērētājiem elektroenerģijas tarifus, kā arī negatīvi ietekmēt elektroapgādes drošību un nepārtrauktību.

Kokrūpnieku federācijas vadītājs Kristaps Klauss ir izteicies, ka "Sadales tīklam" nozāģēto koku loģistika būtu izdevīgs bizness, jo izcirstos kokus varēs pārdot vai pārstrādāt produktos, kas savukārt ekonomikai nozīmē ap 17 000 kubikmetru koksnes papildus katru gadu.

Savukārt "Sadales tīkls" paudis satraukumu, ka norādot, ka šie būtiskie likuma grozījumi radušies "pēdējā brīdī" un deputāti par tiem nav debatējuši pirms pieņemšanas Saeimā. "Šī ir izteikta meža īpašnieku interešu lobēšana uz citu rēķina," "Sadales tīkla" pārstāvja Raimonda Skreba teikto citējusi aģentūra LETA.

"Tas nozīmē milzīgu birokrātisku mašinēriju, nemitīgus civiltiesiskus strīdus un nepieciešamību radīt īpašu dienestu, turklāt pagaidām pilnīgi nav saprotama problēmas risināšanas juridiskā puse," atzinis "Sadales tīkla" pārstāvis.

Viņš arī paudis uzskatu, ka nepiekrīt mežinieku apgalvojumiem par papildu peļņas iespējām, "Sadales tīklam" realizējot nogāztos kokus.

"Tas ir absolūti aplami, jo Aizsargjoslu likumā skaidri definēts, kas ir bīstams koks - trupes skarti, bebru nograuzti, izstīdzējuši lapu koki un tamlīdzīgs slikts materiāls. Tie nav nekādi lietaskoki, un kāda gan peļņa var ienākt no malkas?" neizpratnē bija Skrebs.

"Sadales tīkls" pašlaik informē mežu īpašniekus, ka notiks trases tīrīšana, bet pēc nozāģēšanas meža īpašnieks ar koksni rīkojas tālāk pēc saviem ieskatiem, jo saskaņā ar likumu nozāģētais koks ir zemes īpašnieka īpašums.

Savukārt ZM ierosinājums, ko pagājušajā nedēļā atbalstījusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, paredz tiesības meža īpašniekam prasīt elektrolīniju īpašniekam atpirkt aizsargjoslās nocirstos kokus.

"Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis ekspresintervijā biznesa portālam "Nozare.lv" norādījis, ka iecerētie grozījumi liks sadales elektrolīniju operatoram sākt nodarboties ar neraksturīgu biznesu - nozāģētu koku loģistiku un tirdzniecību - radot papildu izmaksas.

Šāds pienākums, pēc uzņēmuma aplēsēm, var tam radīt aptuveni divu miljonu latu izmaksas katru gadu. Pinkulis norādījis, ka papildu izmaksas uzņēmumam radīs nepieciešamība maksāt kompensāciju mežu īpašniekiem, būs jāpieņem papildu darbinieki, kas ar šo jautājumu nodarbosies, jānodrošina viņiem alga, automobilis, degviela.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form