Pēc lielās pārcelšanās uz jauno Latvijas Universitātes (LU) Dabaszinātņu akadēmisko centru Torņakalnā, vairākas LU fakultāšu ēkas pašā Rīgas centrā nu ir palikušas neizmantotas, un to tālākais liktenis ir neskaidrs. Tagad universitāte ir īpašumu ķīlniece – tie ir dārgi apsaimniekojami, bet ēkas iznomāt vai pārdot būs sarežģīti.

Pēc "jurģiem" uz Torņakalnu šogad pilnībā tiks atbrīvotas divas ēkas Rīgas centrā: Alberta ielā 10 (Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte), Valdemāra ielā 48 (Ķīmijas fakultāte), kā arī tiks atbrīvota lielākā daļa ēkas Kronvalda bulvārī 4 (Bioloģijas fakultāte), portālam "Delfi" apstiprināja LU Sabiedrisko attiecību departamenta pārstāve Ilona Vilcāne.

Piemēram, ēkai Alberta ielā 10 pašreiz jau ir pat atrasti vairāki nomnieki, stāsta Vilcāne. Rīgas Juridiskā augstskola (RJA) nomā šajā ēkā telpas studiju procesu nodrošināšanai, kā arī no nākamā gada ēkai ir atrasts nomnieks Valsts un reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) personā, kas nomās šo ēku ilgtermiņā.

Pašlaik LU pēta saimnieciski efektīvāko scenāriju minēto ēku turpmākai izmantošanai, kā arī nākotnē potenciāli atbrīvojamajām ēkām. Tāpat sadarbībā ar uzņēmumiem "Colliers International" un "Deloitte Latvia" LU izstrādā universitātes infrastruktūras perspektīvās attīstības plānu laikposmam līdz 2021.gadam.

LU pārstāvji sola dokumentu ar tajā minētajiem risinājumiem publiskot ne ātrāk kā oktobrī. Savukārt LU Senātā vairāki senatori, kuri vēlējās palikt anonīmi, par šāda dokumenta izstrādi pagaidām portālam "Delfi" neko nevarēja komentēt, jo vienkārši nezināja par šāda plāna izstrādes ideju.

Pagaidu īrnieki - muzeji, VRAA un RJA

LU atbildēs uz portāla "Delfi" jautājumiem norāda, ka vairākām no ēkām jau ir atrasti īrnieki. Tiesa gan, daži no tiem tikai uz īstermiņa periodu. Kā skaidroja Rīgas Juridiskajā augstskolā, kuras 76% daļas pieder pašai LU, RJA ir vienojusies ar LU Ģeogrāfijas un Ķīmijas fakultāšu ēkas apsaimniekotājiem par atsevišķu telpu nomu laikā no šī gada septembrim līdz decembrim. Sīkākas detaļas par vienošanās nosacījumiem neļaujot izpaust noslēgtais līgums.

VRAA Alberta ielas īpašumu nomās uz krietni ilgāku laiku, kopā par to maksājot teju vienu miljonu eiro par 12 gadiem. VRAA noslēgtais līgums paredz, ka tā izmantos trīs no bijušās Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes četriem stāviem.

Tikmēr Kronvalda bulvārī 4 turpina atrasties vairāki Latvijas Universitātes muzeji. Šai ēkai vēl nav definēts izmantošanas veids un LU darba grupa pēta iespējamos izmantošanas variantus, piemēram, tiek izskatīta iespēja par multifunkcionālā zinātnes un izklaides parka izveidi.

Nomniekus atrast būs sarežģīti

Ja lielāko daļu no Alberta ielas nama izdevies iznomāt valsts iestādei, tad ar pārējām ēkām varētu klāties grūtāk, "Delfi" prognozē aptaujātie eksperti.

"Ja vien tā nebūs valsts vai pašvaldības struktūra, nomnieku atrast būs sarežģīti, jo ēku renovācijā jāiegulda prāvi līdzekļi. Ja LU izlemtu ēkas pārdot, tad prognozējam, ka investoru interese būtu mērena, jo objektu renovācija ir sarežģīts, laikietilpīgs un dārgs process, turklāt pagaidām vēl nav arī stratēģijas sadarbībai ar investoriem," skaidro "Latio" klientu apkalpošanas daļas vadītājs Aldis Riekstiņš.

"Ja ēkas netiks pārdotas, tad to pienācīga renovācija nav iespējama kaut vai tādēļ, ka bankas visticamāk tādus projektus nefinansēs, un turpmākā šo ēku izmantošana sadarbībā ar privāto sektoru, pēc mūsu domām, novedīs pie īstermiņa risinājumiem, nevis pilnvērtīgas šo Rīgas pilsētas vēsturiskā centra ēku atdzimšanas," prognozē "Latio" pārstāvis.

Tikmēr, kā skaidro nekustamo īpašumu kompānijas "Acro Real Estate" komercplatību tirdzniecības un nomas nodaļas vadītājs Guntis Kanenbergs, ņemot vērā esošo ēku pielietošanas veidu, iespējams, ka to visvienkāršāk varētu pielāgot biroju vajadzībām. Savukārt, ja pastāv iespēja ēkas pārbūvēt par dzīvojamām telpām, tad tas, iespējams, būtiski mainītu ienākuma prognozes.

"Ēku pārdošanas vērtība biroju vajadzībām būs saistīta ar potenciāliem ienākumiem no nomas maksas, kas Rīgas centrā B klases ēkām šobrīd svārstās no 7 līdz 10 eiro par kvadrātmetru. Īpašuma vērtība pēc ēkas atjaunošanas un pielāgošanas biroju nomnieku vajadzībām var sasniegt 1000 - 1500 eiro par kvadrātmetru," aptuvenās ēku nomas un pārdošanas izmaksas ieskicē Kanenbergs.

"Īpašums Alberta ielā 10 atrodas visprestižākā vietā, tādējādi šī īpašuma vērtība varētu sasniegt augstāko pieņēmumu robežu vai pat nedaudz pārsniegt to. Namīpašumu iespējamā pielāgošana dzīvokļu vajadzībām esošo ēku vērtību, visticamāk, palielinātu par 20 - 30 % salīdzinājumā ar to, ja izmantošanas mērķis ir tikai biroja vajadzībām," norāda eksperts, piebilstot, ka neatkarīgi no ēku turpmākās izmantošanas veida, ēkām, visticamāk, ir nepieciešama atjaunošana un to sagatavošana atbilstoši tirgus situācijai.

"Interese par namīpašumu iegādi šogad salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir samazinājusies, un šādu namīpašumu pārdošanas laiks var būt pat līdz trīs gadiem. Tas galvenokārt saistīts ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos Krievijā. Būt pārliecinātam par tirgus maksātspēju investoriem šobrīd prasa drosmi un ticību nekustamā īpašuma tirgum tuvākajā nākotnē. Šobrīd novērota tendence brīvo biroju telpu skaitam samazināties, savukārt nomas maksām nedaudz pieaugt," skaidro nekustamā īpašuma tirgus eksperts.

Vēstīts, ka 7. septembrī, klātesot valsts augstākajām amatpersonām, Rīgā, Torņakalnā, Jelgavas ielā 1, tika atklāts jaunuzceltais LU Dabaszinātņu akadēmiskais centrs, kurā vienuviet mājos aptuveni 1500 studenti, pārstāvot piecas fakultātes - Bioloģijas, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu, Ķīmijas un Medicīnas fakultāti, kā arī Fizikas un matemātikas fakultātes Optometrijas un redzes zinātņu nodaļu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!