Nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām nosaka virkni ierobežojumu
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, noteikti ierobežojumi nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, to paredz Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie likumu grozījumi. Tie attieksies uz apmēram 30 uzņēmumiem Latvijā.

Pēc plašām debatēm par grozījumiem Nacionālās drošības likumā balsoja 68 deputāti, pret – viens un no balsojuma atturējās 21 deputāts, visi "Saskaņas" deputāti.

Kā iepriekš, atsaucoties uz likumprojekta anotāciju, informēja Saeimas preses dienestā, izmaiņas nepieciešamas, lai nodrošinātu valstij svarīgu komercsabiedrību darbības nepārtrauktību un lai pārmaiņas šādos uzņēmumos neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību.

Grozījumi Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā paredz, ka valdībai būs jānosaka pienākumi nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām un jālemj par atļaujas izsniegšanu, piemēram, attiecībā uz patiesā labuma guvēju maiņu. Grozījumi nosaka arī izņēmumus, kad valdības atļauja nebūs nepieciešama, piemēram, ja daļas vai akcijas iegūst pats uzņēmums vai tās pāriet publiskai personai.

Deputāts Andrejs Elksniņš (S) aicināja grozījumos paplašināt nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrību loku, iekļaujot arī uzņēmumus, kuri ir Latvijā esošas ostas infrastruktūras vai lidostas vai lidostas infrastruktūras īpašnieki. Tāpat viņš aicināja arī nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību lokā iekļaut uzņēmumus, kuriem pieder vairāk nekā 2500 hektāru zemes. Šis priekšlikums no koalīcijas tika asi kritizēts un netika atbalstīts.

Solvita Āboltiņa (V) atgādināja, ka Satversmē noteikts, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Ja Elksniņa priekšlikums tiktu atbalstīts, tad tas kļūtu par likumu "par totalitāro kontroli", skaidroja grozījumu referents un deputāts Kārlis Seržants (ZZS).

Grozījumus kritizēja Inguna Sudraba (NSL), kura bija sašutusi, ka visus 65 priekšlikumus grozījumiem Nacionālās drošības likumā saņēmusi vien ceturtdienas rītā. Arī viņa aicināja paplašināt uzņēmumu loku. Sudraba aicināja noteikt virkni uzņēmumu, kuri pie gadījuma, ja viņu apgrozījums gadā pārsniedz 25 miljonus eiro, kļūtu par nacionālai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības loku. Piemēram, metālapstrādes uzņēmumi.

Seržants atgādināja, ka grozījumi attieksies uz apmēram 30 uzņēmumiem, tostarp AS "Latvijas Gāzi". Gadījumā, ja komercsabiedrību loks grozījumos tiktu paplašināts, tas attiektos uz ievērojami lielāku skaitu uzņēmumu Latvijā.

Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie likumu grozījumi paredz, ka ierobežojumi varēs attiekties uz elektronisko sakaru komersantu ar būtisku ietekmi tirgū vai konkrētiem nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļiem.

Tāpat ierobežojumi varēs attiekties uz uzņēmumu, kas saņēmis licenci dabasgāzes pārvadei, sadalei, uzglabāšanai vai tam piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Tas varēs būt arī uzņēmums, kas ražo vai pārvada elektroenerģiju vai siltumenerģiju.

Grozījumi paredz uzņēmumam, kas iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, sniegt noteikta veida informāciju valdībai, uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī valsts iestādēm. Grozījumos noteikts, ka komercsabiedrībām šī informācija jāsniedz līdz 1. jūnijam.

Tāpat noteikts, ka Uzņēmumu reģistram savā mājaslapā būs jāpublicē informācija par uzņēmuma atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības nosacījumiem. Šī informācija būs pieejama no 15. jūnija.

Līdz šim normatīvie akti neparedzēja valsts rīcību gadījumos, ja nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās ietekmi iegūst persona, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latvijas Republiku, kā arī Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas interesēm.

Plānots, ka likuma izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Tags

Kārlis Seržants Saeima Solvita Āboltiņa

Comment Form