Naftas drošības rezervju konkursos varēs piedalīties plašāks uzņēmumu loks

Līdz šim konkursos par naftas produktu drošības rezervju izveidi varēja piedalīties tikai degvielas tirgū esoši komersanti, kas saņēmuši kādu no speciālajām licencēm vai atļaujām darbībām ar naftas produktiem, kas ierobežoja citu komersantu iespēju kļūt par pretendentiem šajos konkursos.

Savukārt valdības atbalstītie grozījumi paredz, ka piedāvājumus varēs iesniegt arī nelicencēti komersanti, ievērojot konkursa nolikumā noteiktās prasības, tai skaitā attiecībā uz komersanta praktisko spēju sniegt naftas rezervju nodrošināšanas pakalpojumu. Tāpat noteikumos ir pastiprinātas prasības un līdzekļi turpmāk tiks pārskaitīti tikai tiem komersantiem, kuri ieguvuši attiecīgo naftas produktu apjomu savā īpašumā.

Paplašinot potenciālo dalībnieku loku konkursā par naftas produktu drošības rezervju izveidi, tiek prognozēts, ka EM kā pasūtītājs konkursos varētu saņemt vairāk pieteikumu, kas savā starpā konkurēs gan ar finanšu, gan ar tehnisko piedāvājumu. Plašāks pretendentu loks un lielāka konkurence konkursos varētu veicināt, ka tiek iesniegti piedāvājumi ar zemāku cenu par naftas produktu drošības rezervju izveidi. Līdz ar to arī samazinātos kopējā ietekme uz degvielas mazumtirdzniecības cenu.

Tāpat valdība atcēla arī nosacījumu, ka drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu var sniegt tikai Latvijā vai citā Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēts komersants, ar kuru Latvija ir noslēgts starptautisks līgums par savstarpēju jēlnaftas un naftas produktu rezervju uzglabāšanu.

Apstiprinātie grozījumi turpmāk ļaus Latvijas drošības rezerves uzglabāt jebkurā ES dalībvalsts teritorijā.

Saskaņā ar Enerģētikas likuma prasībām, Ekonomikas ministrija no 2010.gada 1.augusta pilda Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras funkcijas, tai skaitā, izsludina atklātus konkursus par naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu katrai naftas produktu kategorijai.

Naftas rezerves izveides mērķis ir nodrošināt dažādu grupu enerģijas lietotājus ar degvielas apgādi izsludinātas valsts vai pašvaldību mēroga enerģētiskās krīzes laikā. Šīs rezerves tiek veidotas, lai krīzes gadījumā slimnīcām, neatliekamai medicīniskai palīdzībai, avārijas dienestiem, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Nacionāliem bruņotiem spēkiem, Valsts policijai, Valsts robežsardzei un citām valsts drošībai būtiskām institūcijām apgāde nevarētu netiek ierobežota.

ES prasības uzliek par pienākumu katrai dalībvalstij nodrošināt valsts naftas rezerves 90 dienu vidējā iekšējā patēriņa apjomā benzīnam, dīzeļdegvielai un mazutam, ka arī nosaka rīcību obligāto rezervju izmantošanai nopietnu apgādes traucējumu gadījumā.