Jauno rezervuāru kopējā ietilpība būs 67 000 kubikmetru, bet kopējais "Naftimpeks" termināļa rezervuāru tilpums sasniegs 191 500 kubikmetru.
Izbūvējot jaunus rezervuārus, tiks optimizētas kravu pārkraušanas un uzglabāšanas iespējas. Savukārt kravu pārkraušanas apjoms pieaugs līdz 3,6 miljoniem tonnu gadā, kuru nodrošināšanai diennaktī būs nepieciešami divi līdz trīs vilcienu sastāvi ar ne vairāk kā 60 cisternām.
Plānots, ka visi produkti SIA "Naftimpeks" terminālī arī turpmāk tiks piegādāti tikai pa dzelzceļu. VAS "Latvijas Dzelzceļš" Ziemeļblāzmas dzelzceļa stacija gadā spēj nodrošināt 4,5 miljonus tonnu naftas produktu pārvadāšanu gadā, taču šo dzelzceļa infrastruktūru izmanto arī SIA "Neste Latvija" un SIA "Latvija Statoil" termināļi, kuras ir šo pievedceļu vēsturiskās īpašnieces.
Ņemot vērā, ka visu termināļu kopējais pieprasījums sasniegs 5,33 miljonus tonnu gadā, Ziemeļblāzmas stacija šādu jaudu nespēs nodrošināt un, ja visi uzņēmumi vēlēsies izmantot maksimālo kravu apgrozījumu, tiem nāksies vienoties par kvotām, šodien komitejas sēdē atzina Būvvaldes vadītāja pienākumu izpildītājs Uldis Vircavs.
Aģentūras LETA arhīva informācija liecina, ka uzņēmumu starpā jau tagad valda nesaskaņas un strīds par šā gada februārī tiesā nonācis strīds par dzelzceļa izmantošanu. Naftimpeks dzelzceļa pakalpojumus pērk no pievedceļu īpašniecēm "Neste" un "Statoil", taču, kad skandināvu kompānijas 2009.gadā paziņoja par pakalpojuma tarifu paaugstināšanu, sācies strīds, kas šā gada februārī nonācis Administratīvajā tiesā.
"Naftimpeks" uzskata, ka tarifi ir nepamatoti augsti un apdraud uzņēmuma konkurētspēju. Jautājumu aktualizē fakts, ka "Naftimpeks" iesaistījies sarunās par Venecuēlas naftas piegādēm Baltkrievijai, kas prasītu lielus ieguldījumus termināļa infrastruktūrā.
Līdzās esošajiem pieciem rezervuāriem, kuru kopējā ietilpība ir 124 500 kubikmetru, "Naftimpeks" Rīnūžu ostas teritorijā plāno būvēt papildus divus 25 500 kubikmetru ietilpības rezervuārus un divus 8000 kubikmetru ietilpības rezervuārus. Gala lēmums par termināļa paplašināšanu tiks pieņemts domes sēdē.
Uzņēmuma paredzētās darbības īstenošana vērsta uz to, lai optimizētu produktu pārkraušanu un paaugstinātu produktu uzglabāšanas drošību - rezervuāros tā ir augstāka nekā dzelzceļa vagoncisternās. Tādējādi tiktu samazināts arī gaisa piesārņojums, jo no rezervuāriem tas ir mazāks kā no dzelzceļa vagoncisternām, kā arī samazināts atkritumu daudzums, jo vienā rezervuārā vairs nebūs jāuzglabā dažādi produkti, līdz ar to tie būs jātīra retāk.
Ietekmes uz vidi novērtējumā secināts, ka normālā darbības režīmā termināļa paplašināšana neradīs būtisku ietekmi uz īpaši aizsargājamām dabas teritorijām - dabas liegumu "Vecdaugava" un dabas parku "Piejūra".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
