Visu trīs kompāniju naftas produktu termināļi Vecmīlgrāvī atrodas blakus un kopīgi izmanto dzelzceļa infrastruktūru. Tā kā vēsturiski šo pievadceļu īpašnieces ir "Neste" un "Statoil", "Naftimpeks" pakalpojumu no tām pērk. Kopš 2009. gada, kad skandināvu kapitāla kompānijas paziņoja par pakalpojuma tarifu paaugstināšanu, turpinās strīds, kurš tagad nonācis Administratīvajā tiesā, atgādina laikraksts. "Naftimpeks" uzskata, ka tarifi ir nepamatoti augsti un apdraud uzņēmuma konkurētspēju. Jautājumu aktualizē fakts, ka "Naftimpeks" iesaistījies sarunās par Venecuēlas naftas piegādēm Baltkrievijai, kas prasītu lielus ieguldījumus termināļa infrastruktūrā, norāda DB.
"Uzskatām, ka nebūtu korekti publiski iztirzāt darījuma attiecības ar partneriem," situāciju DB komentēja SIA "Neste Latvija" mārketinga vadītāja Ilze Pērkone. Viņa norāda, ka tarifi un to pārskatīšanas mehānisms ir aprakstīts pušu savstarpēji noslēgtajā līgumā un "Neste Latvija" līguma noteikumus ievēro. Savukārt informācija, kurai Konkurences padome ir piešķīrusi ierobežotas pieejamības statusu, neesot publiskojama, bet tās patiesuma pārbaudīšana esot tiesas kompetence. Tādu pašu komentāru laikrakstam sniedza "Latvija Statoil".
DB vēsta, ka par tarifu paaugstinājumu "Naftimpeks" saņēma brīdinājumu 2009. gada augustā, un tas bija pamatots ar patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Palielinājums bijis aptuveni par 18%, summai gadā veidojot pusotru miljonu ASV dolāru. Lai nepārtrauktu dzelzceļa piegādes, "Naftimpeks" līdz šim brīdim maksājot prasīto, taču paralēli mēģina pierādīt, ka tarifi nav ekonomiski pamatoti.
"Cena jau tā bija ievērojami augstāka, nekā ir reālie dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanas izdevumi," uzskata SIA "Naftimpeks" valdes priekšsēdētājs Raimonds Kisiels. Viņš apgalvo, ka par "Naftimpeks" maksāto naudu pievadceļu iznomātāji uzturot savus termināļus un vēl paliekot pāri. "Mēs, latviešu tūdaliņi, pēc būtības dotējam "Statoil" un "Neste" benzīntankus," piebilst SIA "Naftimpeks" valdes loceklis Armands Sadauskis.
Strīdu pēc SIA "Naftimpeks" pieteikuma izskatījusi Konkurences padome (KP) un atzinusi, ka "Neste" un "Statoil" ir dominējošs stāvoklis tām piederošās privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanas pakalpojumu tirgū Rīgas brīvostas teritorijā un tās var izmantot tirgus varu, ietekmējot naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas tirgu. Tomēr KP nav konstatējusi, ka tarifi būtu nepamatoti. Tas neapmierināja pieteicēju, un pērnā gada nogalē "Naftimpeks" vērsās tiesā.
Ja tiesa atzīs, ka "Naftimpeks" ir taisnība, tad kompānija tarifu pārmaksu uzskatīšot par saviem zaudējumiem un pieprasīšot atmaksāt, vēsta DB. "Lai samaksātu šo nepamatoti paaugstināto tarifu, mēs esam spiesti taupīt uz attīstības un darbinieku algu rēķina," teicis Kisiels. Viņš uzskata, ka "Neste Latvija", kas nodarbojas arī ar tranzītu un šajā ziņā ir "Naftimpeks" konkurente, mēģinājusi pārvilināt tās klientus, izmantojot komercnoslēpumu saturošu informāciju par "Naftimpeks" piegādātājiem, apjomiem, kas nonāk "Nestes" kā dzelzceļa pakalpojumu sniedzēja rīcībā. "Mēs piedāvājām atpirkt lokomotīvi un nodrošināt pakalpojumu "Statoil" un "Neste" lētāk, nekā viņi piedāvā mums," stāsta Kisiels. Tomēr piedāvājums noraidīts.
Jautāti, kādi ir tarifu robežlīmeņi citiem ostas nomniekiem, uzņēmēji norāda, ka pārējie stividori lielākoties izmanto pievadceļus, kas ir valsts īpašums. Taču šeit situācija vēsturiski izveidojusies unikāla. Brīvostas attīstības plānā teritorija Rīnūžos 90. gados bija iezīmēta kā naftas produktu apstrādes vieta, ko rezervēja vairākas kompānijas, tostarp "Statoil", "Neste", "Man-Tess", "Hansa Bunkering". Projektus realizēja tikai "Statoil" un "Neste". 1997. gadā abas kompānijas noslēdza līgumu ar Rīgas ostas pārvaldi par naftas produktu termināla koplietošanas būvju celtniecību un to lietošanu.
Līgums paredzēja arī dzelzceļa sliežu būvniecību, taču servitūta noteikšana bija paredzēta līguma pielikumā, kurš lietvedībā vairs neesot atrodams. Bijušais Rīgas ostas pārvaldnieks Andris Dumpenieks sarunā ar DB pieļāva, ka sliežu būvniecība bija jāsaskaņo ar VAS "Latvijas dzelzceļš", kas līguma parakstīšanas brīdī vēl nav bijis izdarīts. Kad "Naftimpeks" pieteicās uz neapbūvēto teritoriju, kompānija gribēja iegādāties domājamo daļu no dzelzceļa un kļūt par līdzīpašnieci, taču pieejamie dokumenti paredzēja tikai iespēju izmantot sliežu ceļus, maksājot atlīdzību sabiedrībām "Neste" un "Statoil". Kisiels un Sadausks laikrakstam apgalvo, ka pazudušajā līguma pielikumā esot bijusi paredzēta iespēja izpirkt savu daļu vai arī būvēt jaunu sliežu ceļu.
Šī nav pirmā tiesvedība starp termināļa kaimiņiem, atgādina DB. Pirms vairākiem gadiem "Naftimpeks" tiesājās ar "Statoil" un "Neste" par piestātni, ko izbūvēja "Naftimpeks".