Foto: LETA
Arī nākamgad plānots sakārtot ap 1000 kilometrus garus autoceļu posmus, kopumā šim mērķim atvēlot 357,4 miljonus eiro, šodien Autoceļu padomes sēdē informēja ''Latvijas Valsts ceļu'' valdes priekšsēdis Jānis Lange.

Plānots sakārtot 300 kilometrus valsts galvenos ceļus, 500 valsts reģionālās nozīmes ceļus un 200 kilometrus valsts vietējos nozīmes ceļus. Lielāko daļu vietējo ceļu plānots sakārtot par paredzētajiem jaunās politikas iniciatīvas līdzekļiem - kopumā vietējos ceļos remontdarbi plānoti 46 objektos. Kā ziņots, jaunās politikas iniciatīvas mērķim Satiksmes ministrija vēlas saņemt 47,9 miljonus un liela daļa - 32 miljoni - paredzēti valsts autoceļu sakārtošanai.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) norādīja, ka kopējais līdzekļu apjoms valsts autoceļiem ir nepietiekams, tāpēc tagad cerības tiek liktas arī uz jaunās politikas iniciatīvas līdzekļiem. Ja šo līdzekļu nebūšot, darbi valsts vietējos ceļos lielākoties netikšot veikti. Ministrs arī cer uz Latvijas Pašvaldību savienības atbalstu šajā jautājumā.

Kā norādīja Lange, ņemot vērā to, ka vietējie ceļi nav noteikti kā prioritāte nevienā valsts plānošanas dokumentā, tad valsts finansējums to sakārtošanai ir vitāli svarīgs. Galveno un reģionālo autoceļu remontdarbiem finansējums nāk no Eiropas Savienības (ES) fondiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu. Savukārt vietējo ceļu sakārtošana ir vienīgi valsts budžeta jautājums.

Nākamgad lielākie remontdarbi turpināsies uz Liepājas šosejas, tiks pabeigts remonts uz šosejas Jelgava-Eleja līdz pat Lietuvas robežai, darbi notiks arī uz autoceļa Rēzekne-Daugavpils un uz citiem. Jau patlaban ''Latvijas Valsts ceļi'' veic iepirkumus un slēdz līgumus par ceļu būvdarbiem 2015.gadā. Oktobrī tika parakstīts līgums par remontdarbiem uz autoceļa Tukums-Auce-Lietuvas robeža posmā no Auces līdz Vītiņiem, tur darbus veiks ''Ceļu pārvalde'', kā arī par remontdarbiem uz autoceļa Krāslava-Preiļi-Madona posmā no Atašienes līdz Ļūmāniem, kur strādās SIA ''Saldus ceļinieks''. Šie darbi notiks par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem.

Patlaban jau ir izsludināti un ziemas periodā tiks parakstīti vismaz seši līgumi par būvdarbiem uz valsts autoceļiem par ES Kohēzijas fonda līdzekļiem.

Kā ziņots, nākamajam gadam no Eiropas Savienības (ES) fondiem periodam no 2014. līdz 2020.gadam paredzēti 98,3 miljoni eiro, un vēl 24,6 miljoni eiro ES finansējums no iepriekšējā finanšu perioda. Aptuveni 125 miljoni eiro plānots valsts budžeta bāzes finansējums. Tāpat 11 miljonus plānots iekasēt autoceļu nodevas, bet vēl 38 miljoni eiro būs valsts mērķdotācija pašvaldību autoceļiem un 12 miljoni eiro - Zemkopības ministrijas autoceļu programmām.

Kā ziņots, Autoceļu padomes mērķis ir sekmēt vienotas valsts politikas izstrādi un īstenošanu, kā arī valsts pārvaldes iestāžu, pašvaldības institūciju un nevalstisko organizāciju darbības koordināciju autoceļu jomā. Autoceļu padomes sastāvā ietilpst pārstāvji no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas, biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs", Latvijas Ceļinieku asociācijas, Transportbūvju inženieru asociācijas, Latvijas Automoto biedrības, Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas, autopārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" un Publiskās un privātās partnerības asociācijas. Padomes sastāvā iekļauti arī plānošanas reģionu pārstāvji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!