Nākamie pāris gadi viesnīcām būs izdzīvošanas gadi, paredz Jenzis  (3)

Jenzis atzīmēja, ka viesnīcām šis laiks ir īpaši smags, jo ir liels pastāvīgo izmaksu slogs. Nekustamā un zemes nodokļa apmērs Rīgā ir lielākais no Baltijas valstu galvaspilsētām - apmēram trīs reizes lielāks nekā Viļņā un gandrīz 10 reizes lielāks nekā Tallinā. Viņš atklāja, ka Latvijas viesnīcu un restorānu asociācija ir tikusies ar Rīgas domes priekšsēdētāju Mārtiņu Staķi (APP), pārrunājot šo jautājumu, un cer uz pozitīvu sarunu iznākumu - iespējamu nodokļu samazinājumu, atcelšanu vai maksājumu atlikšanu.

RTAB vadītājs pauda cerību, ka, neskatoties uz smago krīzi, tūrisma nozare spēs saglabāt labo, konkurētspējīgo infrastruktūru rudens un ziemas periodā, lai pavasarī un vasarā varētu atsākt darbu. Pēc Jenža sacītā, Ekonomikas ministrija ieplānojusi 100 miljonu eiro jaunas infrastruktūras un objektu radīšanai, lai piesaistītu tūristus nākotnē. "Manuprāt, būtu svarīgi šos līdzekļus pamatā novirzīt esošās infrastruktūras saglabāšanai," pauda Jenzis.

Kā atzīmēja RTAB pārstāvis, 2023. gadā varēs runāt par apjomu atjaunošanu apmēram 2018./2019. gada līmenī. Tas gan notiks pakāpeniski, taču nākamgad prognozes varētu būt, ka tūristu skaits pieaugs, un tas pieaugs arī 2022. gadā.

Jenzis stāstīja, ka darbs pie nākamā gada rezervācijām dažādiem pasākumiem noris jau patlaban. Tāpat tiek strādāts pie lieliem pasākumiem, kas plānoti Rīgā 2022., 2023., un 2024. gadā. Pēc Jenža sacītā, šie būs lieli pasākumi ar lielu cilvēku klātbūtni un ar lieliem ieņēmumiem gan pašvaldībai, gan valstij, kā arī uzņēmumiem, kas ir saistīti ar tūrisma jomu.

"Tās ir daudzas jomas - ja viesnīcas ir ciet, arī gultasveļa netiek mazgāta, ja netiek pasniegtas brokastis, arī vietējam maizes cepējam nav darba, taksometru šoferiem utt. Tūrisma jomas pienesums Latvijas iekšzemes kopproduktam (IKP), kas pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem ir 4,5%, patiesībā ir daudz lielāks un neaptver plašo, ar tūrismu saistīto nozaru loku," sacīja Jenzis.