Līdz 2025. gadam iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas speciālistiem STEM ("Science, Technology, Engineering and Mathematics") virzienos var pieaugt līdz aptuveni 17 000 darbinieku. Salīdzinot ar 2016. gada prognozēm, iztrūkums samazinājies par gandrīz 25%.
Vidējā termiņā var veidoties darbaspēka iztrūkums ar vidējo profesionālo izglītību aptuveni 31 000 darbinieku apmērā. Iztrūkums būs vērojams praktiski visās izglītības tematiskajās grupās, it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā. Salīdzinot ar 2016. gada prognozēm, iztrūkums samazinājies par gandrīz 10 000.
Aleksejenko uzsvēra, ka vēl viens darba tirgus izaicinājums ir lielais jauniešu īpatsvars, kas nonāk darba tirgū bez konkrētas specialitātes un prasmēm. Viņš norādīja, ka joprojām aptuveni 30% jauniešu nonāk darba tirgū ar vidējo vispārējo un pamatizglītību, savukārt šāda darbaspēka pieprasījums darba tirgū nākamajos gados strauji samazināsies.
"Ekonomikas izaugsme paātrinās, līdz ar to pieaug spriedze darba tirgū. Visās tautsaimniecības jomās jau tagad galvenais ierobežojošais faktors ir darbaspēks. Pagaidām darba tirgū nodarbinātības līmenis ir augsts, bet bezdarbs joprojām ir virs vidējā Eiropas Savienības līmeņa, tātad rezerves vēl pieejamas vietējā tirgū. Jāņem vērā, ka migrācija, novecošanās un lielāka ekonomiskā aktivitāte neizbēgami nozīmēs lielāku spiedienu uz darba tirgu Latvijā," sacīja Aleksejenko.
Valsts sekretāra vietnieks norādīja, ka nedrīkst pieļaut mazkvalificētā darbaspēka pieaugumu un ir jāpanāk strādājošo kvalifikācijas celšanu.
"Būtiski jāpalielina STEM studējošo skaits. Tāpat ir jāstiprina valodu studijas, jo esam mazi un turpināsim strādāt uz eksportu. Izglītības sistēmai jābūt vērstai uz darbinieku sagatavošanu globālam un mainīgam tirgum. Informācijai par algām un pieprasījumu jābūt plaši pieejamām ne tikai skolēniem, bet arī vecākiem. Izglītības saturs kopā ar nozarēm būtu jāplāno vismaz 15 gadus uz priekšu, būtiski jāpalielina pieaugušo apmācības pakalpojumu apjoms – tie būtu galvenie uzdevumi," norādīja Aleksejenko.
Lai sagatavotos gaidāmajām pārmaiņām darba tirgū, nepieciešams ieviest funkcionālu sadarbības sistēmu un darbaspēka pārvaldības modeli, tāpēc Ekonomikas ministrija īstenojusi pētījumu, kurā analizētas darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas pilnveides iespējas.
Pētījumu veicēja SIA "AC Konsultācijas" pētnieks Artūrs Caune norādīja – lai nākotnē situāciju darba tirgū stabilizētu, jāpilnveido sistēmas organizatoriskais ietvars un iesaistīto pušu sadarbības modelis, kā arī jāpārskata izglītības piedāvājums un tā atbilstība darba tirgus tendencēm, jāveicina uzņēmēju un nozaru pārstāvju iesaiste darba tirgus prognozēšanā un pārkārtojumu īstenošanā.
"Ir jāspēj saprast, kas notiks, kas būtu jādara un kā tas būtu jādara. Pašreiz visi nepieciešamie sistēmas elementi jau ir, taču pašas sistēmas nav – zobrati ir, tie griežas, bet ne vienmēr vajadzīgajā sazobē un vajadzīgajā ātrumā. Jābūt organizētai, savlaicīgai sadarbībai ar konkrētiem mērķiem, jābūt darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas koordinatoram," stāstīja Caune.
Viņš piebilda, ka sadarbības uzlabošanai nepieciešams uzlabot arī prognozēšanas procesu un kvalitāti, vairāk jādarbojas reģionālā līmenī, jānostiprina nozaru ekspertu padomes un kopumā jāuzlabo analīzi un pētniecību.
Plānots, ka ar pētījuma ziņojumu, kas ietvers esošās situācijas Latvijā un ārvalstu pieredzes analīzi, rekomendācijas darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas pilnveidei un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu plašākai izmantošanai, kā arī efektīvākai sadarbībai darba tirgus pārvaldībā dažādos līmeņos – valsts, reģionālā un nozaru līmenī visi interesenti varēs iepazīties šā gada maija sākumā.
Ekonomikas ministrijas īstenotā pētījuma "Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku" mērķis bija izpētīt un pilnveidot esošo darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmu, lai nodrošinātu savlaicīgāku un saskaņotāku valsts institūciju un nevalstisko organizāciju savstarpējo sadarbību darba tirgus pārmaiņu paredzēšanā un nepieciešamo pārkārtojumu ieviešanā, tajā skaitā, paplašināt vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu izmantošanu rīcībpolitikas veidošanā.
