Foto: LETA
Par spīti ārvalstu importa produkcijas radītajai konkurencei, Latvijas dārzeņi vietējos veikalos būs pieejami arī turpmāk, uzsvēra aptaujātie dārzeņu audzētāji.

Biedrības "Latvijas Dārznieks" valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš norādīja, ka pagaidām nav pamata domāt, ka Latvijas veikalos vietējā produkcija nebūs pieejama, jo lielveikalu ķēdēs nav būtisku dārzeņu realizācijas problēmu, tāpat iedzīvotāji dod priekšroku Latvijas produkcijai.

Viņš arī pastāstīja, ka veikali labprāt pieņem vietējo produkciju, taču ne vienmēr vietējie dārzeņu audzētāji spēj nodrošināt regulāras produkcijas piegādes lielveikaliem, kas ir lielākā problēma. Lai spētu nodrošināt regulāras produkcijas piegādes lielveikaliem, Latvijas dārzeņu audzētājiem būtu vairāk jāattīsta kooperācija, viņš piebilda.

Bērziņš arī atzina, ka Latvijas dārzeņu audzētājus Krievijas embargo ietekmē mazāk negatīvi kā ārvalstu produkcijas radītā konkurence, taču pozitīvi vērtējams, ka Polijā šā gada ražas sezonā ir palielinājušās gurķu cenas, kas ļāvis arī Latvijas gurķu audzētājiem nedaudz palielināt cenas.

Pēc viņa teiktā, Latvijas dārzeņu audzētāju realizācijas apmēri šā gada sākumā ir pagājušā gada līmenī un to, kāds būs kopumā būs gads, rādīts laiks. Pēc viņa teiktā, dārzeņu audzētājus lielā mērā ietekmēs laika apstākļi pavasarī, kā arī citi faktori, līdz ar to precīzāk novērtēt situāciju būs iespējams maijā.

Viņš sacīja, ka par spīti zemajām dārzeņu cenām līdz šim neviens dārzeņu audzētājs Latvijā nav paziņojis par bankrotu. Tāpat Bērziņš noradīja, ka arī no ārvalstīm ievesto dārzeņu īpatsvars šā gada pirmajos mēnešos nav būtiski palielinājies. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka gaismas trūkuma dēļ šā gada februārī, vietējo gurķu raža šogad ir ienākusies vēlāk nekā pērn.

Arī tomātu un gurķu audzētāja, zemnieku saimniecības "Kliģeni" vadītājs Aleksandrs Raubiško pavēstīja, ka Polijas dārzeņu importa produkcijas radītās konkurences dēļ vietējie dārzeņi no veikalu plauktiem nepazudīs, taču to cenas konkurētspēja lielā mērā būs atkarīga no laika apstākļiem, gāzes cenas un citām izmaksām.

Viņš arī uzsvēra, ka lielveikalu ķēdes vēl arvien ir gatavas pieņemt pašmāju dārzeņus, taču, lai nodrošinātu vajadzīgās piegādes, ražotājiem ir jākooperējas. "Savu produkciju izplatām caur kooperatīvu "Baltijas dārzeņi" - pašlaik tā ir vienīgā iespēja, kā konkurēt Latvijas tirgū - mums zemniekiem ir jāsadarbojas. Lai kāda būtu politiskā situācija, Latvijas produkts vietējā tirgū ir pieprasīts - tas ir nedaudz dārgāks, bet pircējs zina, par ko maksā," norādīja Raubiško.

Tāpat viņš pastāstīja, ka pagaidām Latvijas siltumnīcās vēl nav sācies ražas laiks, līdz ar to pirmā dārzeņu raža Latvijas lielveikalu plauktos vēl nav pieejama plašā sortimentā. Tāpat pagaidām ir grūti prognozēt Latvijas dārzeņu cenas jaunajā sezonā, jo liela loma būs laikapstākļiem. "Lai raža augtu labāk, ir nepieciešams ne tikai siltums, bet arī saules gaisma - pagaidām pavasaris ir tumšs un mākoņains, tāpēc Latvijas dārzeņu ienākšana veikalu tīklos varētu notikt ne pārāk strauji," uzsvēra Raubiško.

Viņš arī prognozēja, ka, saglabājoties līdzšinējiem laika apstākļiem, Latvijas dārzeņu cena sezonas sākumā būs salīdzinoši augstāka, taču, palielinoties saulaino un siltu dienu skaitam, tā izlīdzināsies.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē iepriekš  informēja, ka vietējo dārzeņu īpatsvars Latvijas lielveikalu tīklos pārsniedz 70%, tādējādi apgalvojumi, ka lielie tirgotāji izstumj no tirgus vietējos ražotājus, dodot priekšroku lētākajai importa produkcijai, nav pamatoti.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!