Spānijas salā Tenerifē, kur visu gadu valda vasara un ko ļoti iemīļojuši lietuviešu atpūtnieki, iestājies neticams nekustamo īpašumu pirkšanas bums: valsts bagātākie uzņēmēji tur jau iegādājušies greznas villas, kuru vērtība mērāma vairākos miljonos eiro, un no viņiem daudz neatpaliek arī mūsu kaimiņi ar zemākiem ienākumiem, kuri burtiski izķer ekonomiskās klases mājokļus.
Savukārt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi aizvien biežāk saskaras ar situāciju, ka Latvijā notāri atsakās apstiprināt nekustamā īpašuma darījumus un noformēt pilnvaras nekustamā īpašuma pārdošanai.
"Delfi Bizness" lasītājiem piedāvā nedēļas notikumu izlasi biznesā un ekonomikā.
Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vēlas pārdot īpašumu Latvijā, bet neizdodas. Kāpēc notāri atsaka?
Arvien biežāk Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi saskaras ar situāciju, ka Latvijā notāri atsakās apstiprināt nekustamā īpašuma darījumus un noformēt pilnvaras nekustamā īpašuma pārdošanai Latvijā, Krievijā un Baltkrievijā. Vissliktāk šajā situācijā Latvijā klājas patvēruma meklētājiem, to apliecina arī rakstā pieminētais Krievijas pilsones stāsts. Intervijā portālam "Delfi" zvērināta notāre Dace Elksne un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvis skaidroja, kādi var būt atteikuma iemesli un ar ko jārēķinās, vēršoties pie notāra.
Infografika: Cik lieli ir sankcijām pakļauto Krievijas pilsoņu uzņēmumu Latvijā nodokļu parādi
Latvijā uzņēmējdarbība ir 17 Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, pret kuriem Eiropas Savienība un ASV vērsusi sankcijas Krievijas sāktā kara Ukrainā dēļ. Lielākoties, viņi ir tieši vai pastarpināti īpašnieki, vai arī kontrolē kādu sankcijām pakļautu organizāciju.
Lietuvieši izķer īpašumus Tenerifē, bet spāņu bankas novērsušās no tiem
Spānijas salā Tenerifē, kur visu gadu valda vasara un ko ļoti iemīļojuši lietuviešu atpūtnieki, iestājies neticams nekustamo īpašumu pirkšanas bums: valsts bagātākie uzņēmēji tur jau iegādājušies greznas villas, kuru vērtība mērāma vairākos miljonos eiro, un no viņiem daudz neatpaliek arī mūsu kaimiņi ar zemākiem ienākumiem, kuri burtiski izķer ekonomiskās klases mājokļus.
Ekonomisti vērš uzmanību uz 'alkflāciju' un mudina pircējus būt gudriem
Šā gada martā patēriņa cenas Latvijā bija par 17,3% augstākas nekā 2022. gada martā, kas joprojām ir starp augstākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie jaunākie dati.
Vienas durvis aizveras, citas – atveras. Trīs 'Ezīšu miglā' aizvēršana netraucē jauniem plāniem
Sociālo tīklu joki par to, ka ikkatrā aizvērtajā spēļu zālē drīzumā parādīsies kāda jauna kafejnīca "Ezītis miglā", varētu arī nebūt tālu no patiesības – tīkls plāno turpināt attīstīties, "Delfi Bizness" atzīst "Ezīša miglā" līdzīpašnieks Ernando Gamarra. Viss notiekot savā tempā un tā, lai attīstībai nebūtu jāņem kredīti, bet nepieciešamo naudu varētu nopelnīt paši.
Rīgā siltumenerģijas tarifs saruks divas reizes
AS "Rīgas siltums" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai jauno siltumenerģijas tarifu – 91,26 EUR/MWh bez PVN, tādējādi Rīgā siltuma cena samazināsies divas reizes. Salīdzinājumam – apkures sezonas laikā vidējais siltumenerģijas tarifs ir 180,97 EUR /MWh bez PVN.
Pasaules turīgākā cilvēka bagātība dienas laikā pieaug par 12 miljardiem dolāru
Pasaules bagātākais cilvēks, luksusa preču magnāts Bernards Ārno nostiprinājis savu pārsvaru pār otrajā vietā esošo Īlonu Masku, raksta "Bloomberg".
Foto: Atjaunota viesnīca 'Metropole', tā gatava atkal uzņemt viesus
Šonedēļ tiek atklāta atjaunotā viesnīca "Metropole", kas pirms vairāk nekā diviem gadiem uz nenoteiktu laiku aizvēra durvis. Pirms tam viesnīca tika atjaunota un plānoja atsākt darboties ar pilnu jaudu, taču pandēmija šos plānus iztraucēja un viesnīca palika slēgta ilgāk, nekā sākotnēji tika domāts.
Tagad viesnīca ieviesusi jaunu konceptu un gatava uzņemt gan vietējos, gan ārvalstu viesus.
Pārtika dārga visur – ko dara citas Eiropas valstis cenu pieauguma bremzēšanai?
Enerģijas cenas vairāk nekā gadu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir strauji samazinājušās, taču tik strauju kritumu neizjūt mājsaimniecībām vēl nozīmīgāks izdevumu segments – pārtika.
Par to šobrīd nobažījušās vairāku Eiropas valstu valdības un centrālās bankas, jo uzņēmumi gūst peļņu, bet mājsaimniecību rīcībā paliek aizvien mazāk naudas.
Lai mazinātu pārtikas cenu pieauguma ietekmi, vairāku Eiropas valstu valdības jau ieviesušas pasākumus tā bremzēšanai.
Procentu likmju pieaugums visdrīzāk būs īslaicīgs, paredz SVF
Procentu likmes lielākajās pasaules ekonomikās visdrīzāk nākotnē atkal samazināsies, ko ietekmēs salīdzinoši zemā produktivitāte un sabiedrības novecošanās, atsaucoties uz Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pārstāvju teikto, raksta "BBC".