Valsts prezidents Egils Levits piektdien, 11. novembrī, izsludināja grozījumus Darba likumā, kas paredz 2023. gadā celt minimālo algu līdz 620 eiro, bet no 2024. gada – līdz 700 eiro.
Uzņēmēji un eksperti atzīst, ka minimālās algas paaugstināšana mazinās ēnu ekonomiku, tomēr uzskata, ka vienlaikus šis lēmums uzņēmējiem uzliks papildus slogu esošajā situācijā un var radīt arī zināmus negatīvus efektus darba tirgū.
Vienlaikus ir kompānijas, kuras pašas nolēmušas saviem darbiniekiem šajā saspringtajā sezonā segt dzīves dārdzības pieaugumu, un bankas ir viens no sektoriem, kur šādu piemaksu darbinieki saņems.
Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi celt eiro bāzes likmes atspoguļojas augstākās kredītu likmēs, ko izjūt gan kredītņēmēji, gan nekustamā īpašuma attīstītāji. Turklāt, kā signalizējusi ECB, Euribor likme pie pašreizējās latiņas nebūt neapstāsies, un tiks celta arī turpmāk. "Delfi Bizness" aizdevējiem, attīstītājiem, investīciju darījumu konsultantiem vaicā – ko nekustamā īpašuma tirgum kopumā nozīmē arvien augstāks Euribor? Un atbilde nav tikai "viss slikti".
Euribor likmes pieaugums ietekmē arī Latvijas valsts parāda izmaksas, un, kaut arī mūsu valsts līdz šim nav sev uzkrāvusi pārmērīgi lielu parāda slogu, procentu maksājumu apmērs tuvākajos gados draud pieaugt, turklāt jāņem vērā, ka tuvākajos četros gados nāksies atmaksāt vidēji 1,7 miljardus eiro gadā.
Šonedēļ turpinājās arī "Twitter" sāga – jaunais tā īpašnieks Īlons Masks turpina veikt izmaiņas uzņēmuma darbībā, taču ar savu rīcību izpelnījies nosodošu attieksmi. Uzņēmumu pametušas nozīmīgas amatpersonas, kā rezultātā "Twitter" haoss piesaistīja ASV Federālās tirdzniecības komisijas (FTC) uzmanību, kas nākusi klajā ar retu brīdinājumu. Tas negatīvi ietekmējis arī Maskam piederošā uzņēmuma "Tesla" akciju cenu.
Tomēr "Twitter" nav vienīgais starptautiskais milzis, kuru vajā neveiksmes, arī tehnoloģiju uzņēmumam "Meta" pēdējā laikā neveicas pārāk spīdoši, par ko var izlasīt plašākā "Delfi Bizness" publikācijā.
'SEB': uzņēmumi šobrīd dara visu, lai taupības režīms neietekmētu darbiniekus
Uzņēmumi šobrīd meklē veidus, kā pārvērtēt savu darbību un ietaupīt, taču izteikta tendence – viņi dara visu, lai šie ieviestie taupības pasākumi neietekmētu darbiniekus, un atlaišana notiek tikai galējos variantos, intervijā portālam "Delfi Bizness" stāsta "SEB bankas" valdes loceklis Ints Krasts.
Neskatoties uz saspringto situāciju ekonomikā, patlaban problēmas uzņēmumu finansiālajā stāvoklī nav vērojamas, un visas ieceres Krasts iesaka neatlikt. Vienlaikus uzņēmumi aktīvāk izmanto overdraftu, lai finansētu apgrozāmos līdzekļus un spētu tikt galā ar augošajām izmaksām.
'Euribor' likmes celšana – bubulis nekustamā īpašuma tirgū
Mēģinot iekļauties biznesa plānā, līdz šim mājokļu, darījumu centru un citu īpašumu attīstītāji žonglējuši, cenšoties sabalansēt būvniecības izmaksu straujo kāpumu ar produkta – dzīvokļu, telpu – gala cenu pircējiem un īrniekiem. Tagad šim vienādojumam nācis klāt vēl viens papildu elements – dārgāka aizņemtā nauda.
200 eiro pie algas ziemas mēnešos: banku darbiniekiem sedz dzīves dārdzības pieaugumu
Finanšu sektora uzņēmumi, īpaši bankas, vienmēr bijuši starp iekārotākajām darbavietām, daļēji augstāka atalgojuma dēļ salīdzinājumā ar citām nozarēm. Un arī šobrīd Latvijas kredītiestādes ir tie darba devēji, kas pašreizējā ekonomiskajā situācijā var atļauties saviem darbiniekiem izmaksāt dāsnas prēmijas, tādējādi atbalstot strādājošos dzīves dārdzības pieauguma laikā.
Minimālās algas celšanai būs ne tikai pozitīva ietekme, bet arī riski
Neskatoties uz darba devēju aicinājumu atlikt minimālās algas palielināšanu, Valsts prezidents piektdien, 11. novembrī izsludinājis grozījumus Darba likumā, un attiecīgi nākamgad minimālā alga Latvijā būs 620 eiro līdzšinējo 500 eiro vietā, bet 2024. gadā tā pieaugs līdz 700 eiro. Minimālās algas paaugstināšana mazinās ēnu ekonomiku, tomēr pastāv risks, ka tā nedaudz mazinās arī nodarbinātību, pieaugot darba devēju izmaksām, liecina “Delfi Bizness” apkopotie ekspertu komentāri.
200 miljoni eiro šobrīd, bet cik vēlāk? Latvijas valsts parāda maksājumi draud būtiski pieaugt
Krievijas robežas tuvums, Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumi par procentu likmju paaugstināšanu un citi faktori pēdējā laikā būtiski sadārdzinājuši Latvijas valsts parāda apkalpošanas izmaksas.
Šobrīd procentu maksājumos par aizņemto naudu valsts gadā tērē ap 200 miljoniem eiro. Kaut arī Latvijas valsts parāds, salīdzinot ar citām valstīm, nav pārmērīgi liels, tuvākajos četros gados jāpārfinansē aizdevumi vidēji 1,7 miljardu eiro apmērā gadā. Tas esošajā situācijā visdrīzāk radīs papildu izdevumus un palielinās slogu valsts budžetam.
Gāzes un elektrības tirgotāji šoruden saņem 5000 zvanus dienā – ne visi tiek galā
Laimīgs tas, kam stundas laikā izdevies sazvanīt AS "Latvijas Gāze" informatīvo tālruni. Tā var teikt par tiem uzņēmuma klientiem, kuri pēdējo mēnešu laikā centušies rast atbildes uz neskaidriem jautājumiem zvanot. Cilvēkiem meklējot informāciju par lielajiem rēķiniem, valsts atbalstu un augstajām cenām, šoruden būtiski audzis gan gāzes, gan elektrības tirgotāju saņemto zvanu skaits. Ne visi ar to tiek veiksmīgi galā. "Delfi Bizness" skaidro, kādēļ tā.
Siltais laiks ļāvis Eiropā būtiski samazināt dabasgāzes patēriņu
Pagājušajā mēnesī Eiropā samazinājies dabasgāzes patēriņš, ko ietekmēja siltais laiks, pirms ziemas sniedzot mazu atelpu saspringtajam tirgum.
'Binance' atsakās no nodoma iegādāties 'FTX' un kriptovalūtu vērtība strauji sarūk
Kriptovalūtu birža "FTX" atrodas uz sabrukuma sliekšņa, un tās vadītājs Sems Benkmans-Frīds cenšas iegūt miljardus dolāru, lai glābtu savu impēriju pēc tam, kad "Binance" atteicās no plāna to iegādāties, jo, kā skaidro biržas pārstāve Latvijā, problēmas ir tik lielas, ka tas ir ārpus "Binance" iespējām palīdzēt.
'Twitter' haosu padziļina svarīgu amatpersonu aiziešana; Masks brīdina par iespējamu bankrotu
Sociālā tīkla "Twitter" problēmas, kas radušās pēc tā nonākšanas Īlona Maska īpašumā, ceturtdien padziļināja par drošību atbildīgu amatpersonu aiziešana, kas arī izprovocēja skarbu brīdinājumu no ASV regulatoru puses.
No tirgus līdera par rūpju bērnu: 'Facebook' un 'Instagram' uzņēmuma nedienas
"Meta", ko daudzi vēl aizvien zina pēc vecā, ikoniskā vārda "Facebook", ilgus gadus bija viens no ASV tehnoloģiju tirgus līderiem. Kopā ar "Apple", "Amazon", "Google" un vēl dažiem citiem "Facebook" veidoja digitālās pasaules eliti ar prātam neaptveramiem apgrozījuma un peļņas rādītājiem. Taču nu, laikiem mainoties un globālajai krīzei samilstot, uzņēmums sāk buksēt – akciju cenas krīt, peļņa zūd un plānots atlaist 11 tūkstošus darbinieku.
Latvijas preču eksporta vērtība deviņos mēnešos palielinājusies par 31,9%; kāpums arī Krievijas virzienā
Latvija šogad deviņos mēnešos eksportēja preces 15,416 miljardu eiro vērtībā, kas ir par 31,9% jeb 3,725 miljardiem eiro vairāk nekā 2021. gada attiecīgajā periodā, bet importēja - par 19,416 miljardiem eiro, kas ir pieaugums par 36% jeb 5,137 miljardiem eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.