Situācija nekustamā īpašuma tirgū Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pēdējā laikā īpaši nav mainījusies, uzskata nekustamā īpašuma kompānijas "Ober - Haus" izpilddirektors Hindreks Lepsalu (Hindreks Leppsalu).
Pieprasījums pēc biroja telpām pilsētas centrā ir samazinājies, tāpat arī īres maksas.

Savukārt dzīvojamo platību cenas Latvijā faktiski paliek nemainīgas. Vēl joprojām vislielākais pieprasījums ir pēc maziem dzīvokļiem pilsētas centrā.

"Tas nav nekas neparasts - lielus dzīvokļus cilvēki nevar atļauties un tādējādi salīdzinoši maz tiek pārdoti dzīvokļi ar četrām un vairāk istabām," skaidro Lepsalu.

Savukārt Igaunijā biroja telpu piedāvājums vēl joprojām pārsniedz pieprasījumu.

"Lai izīrētu īpašumu, tā īpašniekiem ir jābūt gataviem nomniekiem piedāvāt kaut ko īpašu, kā, piemēram, īres maksas samazināšanu pirmajam vai pat pirmajiem diviem gadiem. Arvien vairāk īpašnieku ir gatavi izīrēt savu īpašumu par 10% zemāku īres maksu, tikai lai telpas tiktu izmantotas un lai īpašnieks spētu bankai atmaksāt paņemto kredītu," skaidro Lepsalu.

Visbiežāk pieprasītās telpas ir 30 - 80 kvadrātmetru lielas, kas liecina par uzņēmēju piesardzību attiecībā uz nākotni. Īres maksa telpām ārpus pilsētas centra ir 80 - 150 Igaunijas kronu par kvadrātmetru mēnesī, bet pilsētas centrā šī cena ir 130 - 230 Igaunijas kronu par kvadrātmetru mēnesī.

Veikalu tirgus Igaunijā ir stabilāks. Labākajās vietās pieprasījums pēc veikalu telpām vēl joprojām pārsniedz piedāvājumu.

"Daudz sarežģītāka situācija ir vidēja līmeņa rajonos un vietās, kur nav autostāvvietu. Tirgotājiem daudz svarīgāka šinī gadījumā ir apmeklētāju pievilināšana, nevis īres maksa. Tas ir tādēļ, ka vēl bez īres maksas tirgotājiem ir jāsedz arī citas izmaksas, kas dažkārt var pārsniegt ienākumus," skaidro speciālists.

Veikalu platību īres maksas pilsētas centrā Igaunijā ir 250 - 550 Igaunijas kronu par kvadrātmetru, bet ārpus pilsētas centra īre ir 130 - 300 Igaunijas kronu par kvadrātmetru.

Nekustamā īpašuma tirgus Lietuvas galvaspilsētās Viļņā pēdējo mēnešu laikā nav īpaši mainījies. Nekustamo īpašumu cenas vēl joprojām ietekmē ekonomiskā un politiskā krīze, uzskata Lepsalu.

Samazinoties pirktspējai, Lietuvas iedzīvotāji nevar atļauties iegādāties dārgas telpas, tāpēc, lai varētu pārdot savu īpašumu, īpašniekiem nākas samazināt cenas vai gaidīt labākus laikus.

Pašreiz Viļņā visos tirgus sektoros, izņemot zemes iegādi pilsētā dzīvošanai un komercvajadzībām, piedāvājums būtiski pārsniedz pieprasījumu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!