Šāds lēmums pieņemts, neskatoties uz AS "Latvijas Gāze" (LG) iebildumiem.
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) skaidroja, ka Latvijas uzņēmumiem ir tiesības iegādāties gāzi no ārvalstīm, taču LG, piemēram, AS "Latvenergo" liedza piekļuvi gāzes infrastruktūrai.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome 2015. gada 10. septembrī apstiprināja dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus. "Līdz ar to dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas un sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operators nodrošina visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri to pieprasa, vienlīdzīgu un atklātu pieeju attiecīgajai sistēmai, sniedzot tiem dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumu, un Latvijas dabasgāzes lietotājiem, sākot ar 2014. gada 4. aprīli, ir tiesības iegādāties dabasgāzi no ārvalstu dabasgāzes apgādes komersanta," skaidro Ekonomikas ministrija (EM).
Lai lietotājs varētu izmantot šīs tiesības, noteikumi paredz, ka lietotājs, kas nav mājsaimniecības lietotājs, papildu dabasgāzes piegādes līgumam var slēgt arī sistēmas pakalpojuma līgumu par dabasgāzes, kas iegādāta ārpus Latvijas, transportēšanu līdz gazificētajam objektam.
Tikmēr LG advokātu pārstāvis Edgars Pastars aicināja valdību "neskriet ratiem pa priekšu", un grozījumus noteikumos pieņemt pēc tam, kad Saeima pieņēmusi Enerģētikas likuma grozījumus.
Savukārt EM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs norādīja, ka ir iespējams paspēt likumā iekļaut atsauci uz jaunajiem noteikumiem.
Jau ziņots, ka, pamatojoties uz LG izsniegto licenci, kas gāzes koncernam līdz 2017. gada 10. februārim paredz ekskluzīvas tiesības gāzes sadales tirgū, LG atkārtoti noraidījusi AS "Latvenergo" lūgumu piekļūt LG infrastruktūrai.
"Latvenergo" jau pagājušā gada rudenī bija gatavs testa darījumam ar Lietuvas gāzes tirgotāju "Litgas", taču tad nebija iespējams izmantot LG cauruļvadu sistēmu gāzes transportēšanai.
