Krievijas uzsāktais asiņainais karš, kas turpina postīt Ukrainu vairāk nekā gadu pēc pirmās krievu izšautās zalves, bija šoks ne tikai karā iesaistītajiem un kaimiņvalstu iedzīvotājiem, bet arī rietumvalstīm. Kā atbilde sekoja pret Krieviju vērstas sankcijas – dažādi ierobežojumi un noteikumi, kas paredzēti, lai samazinātu Vladimira Putina armijas kaujas spējas. Šie ierobežojumi ietekmēja arī uzņēmumus, kas darbojās Krievijā vai sadarbojās ar krievu uzņēmumiem. 

Bailes no sankcijām, sabiedrības spiediens un, iespējams, arī vēlme rīkoties morāli atbildīgi daļai uzņēmumu lika jau pirmajās kara nedēļās un mēnešos pārtraukt vai vismaz uz laiku apturēt biznesa aktivitātes Krievijā. “McDonald’s”, kā raksta “The New York Times”, demontēja savas zelta arkas. Naftas gigants BP atkāpās no saviem milzīgajiem Krievijas ieguldījumiem. Francijas autoražotājs “Renault” pārdeva savas rūpnīcas par simbolisku cenu.

Tomēr tagad, gadu vēlāk, redzams, ka ne visi tā rīkojušies. 

Palikuši Krievijā

Aprēķini par to, cik ārvalstu uzņēmumu turpina darbību Krievijā, atšķiras, jo dažādās vietās ir atšķirīga metodika un uzskati par to, kas tieši ir biznesa darbības turpināšana. Taču, piemēram, Kijivas Ekonomikas augstskola janvārī secinājusi, ka 1717 (56%) starptautiskie uzņēmumi, kuriem 2022. gada sākumā bija saites ar Krieviju, turpina strādāt valstī vai sadarboties ar tās biznesa struktūrām. 

No uzņēmumiem, kuriem bija vietējais Krievijas meitasuzņēmums, tikai katrs desmitais ir pabeidzis sava Krievijas biznesa likvidāciju vai pārdošanu. Pārējie uzņēmumi 2021. gadā Krievijai nodokļos samaksāja vismaz 18 miljardus dolāru, kas, kā norāda Kijivas Ekonomikas augstskolā, ir pietiekami, lai divus mēnešus finansētu Krievijas karu pret Ukrainu.