Bailes no sankcijām, sabiedrības spiediens un, iespējams, arī vēlme rīkoties morāli atbildīgi daļai uzņēmumu lika jau pirmajās kara nedēļās un mēnešos pārtraukt vai vismaz uz laiku apturēt biznesa aktivitātes Krievijā. “McDonald’s”, kā raksta “The New York Times”, demontēja savas zelta arkas. Naftas gigants BP atkāpās no saviem milzīgajiem Krievijas ieguldījumiem. Francijas autoražotājs “Renault” pārdeva savas rūpnīcas par simbolisku cenu.
Tomēr tagad, gadu vēlāk, redzams, ka ne visi tā rīkojušies.
Palikuši Krievijā
Aprēķini par to, cik ārvalstu uzņēmumu turpina darbību Krievijā, atšķiras, jo dažādās vietās ir atšķirīga metodika un uzskati par to, kas tieši ir biznesa darbības turpināšana. Taču, piemēram, Kijivas Ekonomikas augstskola janvārī secinājusi, ka 1717 (56%) starptautiskie uzņēmumi, kuriem 2022. gada sākumā bija saites ar Krieviju, turpina strādāt valstī vai sadarboties ar tās biznesa struktūrām.
No uzņēmumiem, kuriem bija vietējais Krievijas meitasuzņēmums, tikai katrs desmitais ir pabeidzis sava Krievijas biznesa likvidāciju vai pārdošanu. Pārējie uzņēmumi 2021. gadā Krievijai nodokļos samaksāja vismaz 18 miljardus dolāru, kas, kā norāda Kijivas Ekonomikas augstskolā, ir pietiekami, lai divus mēnešus finansētu Krievijas karu pret Ukrainu.
