NĪAA: pašvaldību aktīva iesaistīšanās industriālo parku būvniecībā var kropļot konkurenci
Foto: Pixabay

Tā kā Ministru kabinets līdz aprīļa beigām lemj par uzlaboto un papildināto pieteikumu Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānismam (ANM), Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) vēlas vērst uzmanību uz pašvaldību iespējamo iejaukšanos uzņēmējdarbībā, kropļojot konkurenci, informē alianses pārstāvji.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

NĪAA norāda uz riskiem līdzekļu izšķērdēšanā ANM sadaļā attiecībā uz investīcijām publiskajā infrastruktūrā. Tajā paredzēta aktīva pašvaldību loma industriālo parku izveidē. Ministru kabinetam nosūtītā vēstulē NĪAA, Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sniedz savu skatījumu, aicinot ANM projektu pārstrādāt un industriālo parku izveidē iesaistīt industriālo parku attīstītājus.

Vēstulē norādīts: kā pirmā problēma ir jāatrisina plānoto industriālo parku skaits. Nav izprotams, kādēļ plānā paredzēts būvēt piecus industriālos parkus, ņemot vērā, ka Latvijā ir tikai četri reģioni, norāda NĪAA. Attīstītāju ieskatā finansējums jānovirza tikai četru reģionālo industriālo parku būvniecībai – reģionos atbalsts ēku būvniecībai ir tiešām nepieciešams, bet Rīgā attīstība jau notiek nepārtraukti. Privātie industriālo parku attīstītāji konkurē par nomnieku piesaisti plašā telpu piedāvājuma dēļ jau tagad. Vēl viens pašvaldības veidots konkurents piedāvājumu piesātinātā tirgū nav nepieciešams. Pieejamais finansējums ir jāsadala četru reģionu starpā, veidojot četrus industriālos parkus tieši tur, kur tas ir nepieciešams un tiktu vairāk veicināta izaugsme un attīstīta ražošana.

Otrā problēma, kas jāatrisina – pieteikumā ANM saredzama iejaukšanās uzņēmējdarbībā un konkurences kropļošana. Plāns paredz ANM finansējumu pilnībā nodot pašvaldību rokās industriālo parku būvniecībai, neiesaistot nozares profesionāļus. Sarunās par plānu vēstuli parakstījušie jau vairākkārt ir minējuši un joprojām uzskata, ka ēku būvniecībai nevajadzētu būt pašvaldību pārziņā – līdzšinējā pieredze rāda, ka tas nav efektīvs risinājums. Tā vietā ierosinātais modelis būtu finansējuma sadalījums divās daļās, piešķirot līdzekļus pašvaldībām zemes labiekārtošanai un privātajiem attīstītājiem – ēku būvniecībai, ļaujot nozares profesionāļiem izmantot savas zināšanas par tirgu, pieredzi un labāko praksi, lai izmantotu pieejamo finansējumu lietderīgāk un rezultātā radītu lielāku un efektīvāku pienesumu reģionu un valsts kopējai ekonomikai.

"Uzņēmēji, saņemot ANM finansējuma atbalstu un riskējot ar saviem un no finansētājiem piesaistītajiem līdzekļiem, īpaši uzmanīgi izvērtēs riskus un iespējas, kā arī pieņems pareizākus lēmumus nekā tad, ja valsts vai pašvaldība sāks nodarboties ar uzņēmējdarbību. Attīstītāji pārzina tirgus konjunktūru un iespējamos nomniekus. Līdzšinējā pieredze ar pašvaldību īstenotajiem biznesa parkiem apliecina, ka bieži vien tiem neizdodas atrast interesentus telpu aizpildīšanai. Jāapzinās laikus, ka sekmīgas infrastruktūras attīstībā pašvaldībai un uzņēmējiem ir katram sava loma," komentē NĪAA valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

2021. gada 4. februārī Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai informatīvais ziņojums "Par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna (ANM) projektu". Kopējais pieejamais finansējuma apjoms – 194 miljoni eiro. Tostarp trešā daļa no garantētā finansējuma jeb 82,5 miljoni eiro tiks atvēlēti konkursa kārtībā izvēlētu industriālo parku un teritoriju attīstīšanai ārpus Rīgas. Paredzēts organizēt atklātu konkursu pašvaldību, nevis privāto attīstītāju vai ražotāju starpā.


Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Latvijas Darba devēju konfederācija Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera Ministru kabinets
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form