No 1. marta atļaus strādāt frizieriem, manikīra, pedikīra un podologa pakalpojumu sniedzējiem
Foto: Pixabay

Valdība otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas priekšlikumu no 1. martā atsākt darbu trīs skaistumkopšanas jomām – manikīra, pedikīra/podologa pakalpojumu sniedzējiem un frizieriem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

8. februāra Operatīvās vadības grupas sēdē tika uzdots EM sadarbībā ar VM, Veselības inspekciju un nozari izstrādāt drošu skaistumkopšanas pakalpojumu darbības atjaunošanas konceptu, kas ļautu darboties skaistumkopšanas nozarei epidemioloģiski drošos apstākļos.

Jau ziņots, ka EM izstrādājusi un ceturtdien, 18. februārī, prezentēja trīs variantus nozares darbības atsākšanai, un kā kompromisa variants tika izvēlēts piesardzīgākais no trim EM izstrādātajiem variantiem, kas ļauj 1. martā atsākt darbu trīs jomām – manikīra, pedikīra pakalpojumu sniedzējiem un frizieriem.

Lai novērstu negodīgu konkurenci, EM ceturtdien, 18. februāra, sēdē rosināja atļaut atsākt sniegt pakalpojumus personām, kuras ir reģistrētas Ārstniecības personu reģistrā, un EM līdz 23. februārim bija jāsagatavo precīzāka informācija par šiem pakalpojumiem, taču veselības ministrs Daniels Pavļuts rosināja papildus iekļaut tikai podologa pakalpojumus, un šis priekšlikums pēc diskusijām tika atbalstīts.

Nozares pakalpojumi novērtēti, balstoties uz riska līmeņiem un saskaņā ar tiem pakāpeniski tiks atļauta nozares darbība.

Vienlaikus valdība noteica, ka aizliegts sniegt mobilos skaistumkopšanas pakalpojumus, izbraucot pie klienta, lai sniegtu pakalpojumus mājas apstākļos.

Nozarei noteikti pamatprincipi drošai pakalpojumu sniegšanai:

Klientu apkalpošanas organizēšana notiks:

  • Tikai pēc iepriekšēja pieraksta

  • Pieraksta sistēma (klienta vārds, uzvārds, tālrunis, pakalpojuma uzsākšanas un pabeigšanas laiks, kā arī meistars, kurš sniedza pakalpojumu, ja meistari ir vairāki) tiek uzglabāta 30 dienas un atbilstoši personas datu apstrādes principiem, lai informāciju nepieciešamības gadījumā varētu nodot SPKC

  • Pakalpojumu sniegšana tiek organizēta tā, lai klienti savstarpēji nesatiktos vai nepārklātos

  • Intervāls starp pakalpojumu sniegšanu – ne mazāk kā 20 min

  • Klients drīkst atrasties pakalpojuma sniedzēja telpās tikai pakalpojuma saņemšanas laikā

  • Klients saņemt pakalpojumu ierodas 1, izņemot personas, kurām nepieciešama asistenta palīdzība vai bērnus līdz 12 g., ar kuriem var būt kopā 1 pilngadīga persona

  • 1 dienā klients pie pakalpojumu sniedzēja drīkst saņemt 1 pakalpojumu

  • Nedrīkst apkalpot klientu bez medicīniskās sejas maskas, kas tiek mainīta katras 2 stundas, vai FPP-2/FPP-3 respiratora

  • Tiek veikta klienta temperatūras bezkontakta mērīšana.

Distance pakalpojuma sniegšanas laikā:

  • Minimāla platība – 25 m2 uz vienu klientu

  • Gadījumos, ja telpa ir mazāka par 25 m2, procedūras telpā var atrasties tikai viens apmeklētājs

  • Telpā virs 25 m2 uz vienu klientu, drīkst apkalpot klientus, ierīkojot papildus barjeru starp darbavietām (piem. aizsargstikls)

  • Visur, kur iespējams tiek ievērota 2 m distance starp personām

  • Ja nav iespējama 2 m distances ievērošana, darbavieta tiek aprīkota ar aizsargbarjeru starp pakalpojumu sniedzēju un klientu, piem. nagu kopšanas pakalpojumiem

  • Individuālo aizsardzības līdzekļu lietošana pakalpojumu sniedzējam

  • Pakalpojums tiek sniegts izmantojot vienreizējos cimdus

  • Pakalpojums tiek sniegts tikai ar FFP-2/FFP-3 respiratoru bez vārsta

  • Vizieri un aizsargbrilles ir ieteicami, bet var tikt izmantoti tikai kā papildus līdzekļi

  • Dezinfekcijas līdzekļu lietošana (rokām un virsmām) – kas satur vismaz 70% etanola

  • Tīrīšana ar dezinfekcijas līdzekļiem pirms salona atvēršanas (durvju rokturi, grīdas, virsmas, kontakta virsmas)

  • Antiseptiska roku apstrāde pie ieejas

  • Dezinfekcijas līdzekļu izmantošana pēc katra klienta.

Pakalpojumu sniedzēju uzraudzību veiks Veselības inspekcija sadarbībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts policiju un pašvaldību policiju.

EM apkopotie dati liecina, ka kopējais frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju skaits ir 6476, kuru apgrozījums kopā veido 49,4 miljonus eiro.

Nozares īpatsvars ekonomikā veido 0,15%, un nozarē nodarbinātas 8715 personas.

Fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumus (pirts un masāžu) Latvijā veic 883 uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums sasniedz 11,7 miljonus eiro. Nozarē kopā nodarbinātas 1373 personas.

Atbalstam līdz šim saņemti 557 frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu, kā arī fiziskās labsajūtas uzlabošanas pakalpojumu sniedzēju pieteikumi par kopējo summu 1,264 miljoni eiro. No tiem atbalsts izmaksāts 153 pieteikumiem, kopējai summai sasniedzot 437,78 tūkstošus eiro. Kopumā atteikts atbalsts 156 iesniegumiem 78,11 tūkstošu eiro apmērā.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

SPKC Daniels Pavļuts Ekonomikas ministrija Veselības inspekcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form