No 17. marta ļaus pasažieru gaisa pārvadājumus uz un no trešajām valstīm
Foto: Pixabay

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) rosinātos grozījumus, kas atceļ aizliegumu starptautiskajiem pasažieru gaisa pārvadājumiem caur lidostām uz/no trešajām valstīm.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos nr. 360 veikti, jo citās valstīs, (tostarp Igaunijā un Lietuvā) atļauti starptautiskie pasažieru pārvadājumi uz un no trešajām valstīm, tajā skaitā, atļauti čarterreisi uz tūrisma atpūtas vietām. Cilvēki izmanto to, lai tranzītā caur šīm valstīm nokļūtu Latvijā vai no kaimiņvalsts lidostām dotos ceļojumos ar čarterreisiem, pēc tam Latvijā atgriežoties pa sauszemi ar autotransportu. Šāds ceļošanas veids mazina iespējas izsekot ceļotājus un pārliecināties par epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu.

Covid-19 krīze aviācijas nozarei 2020. gadā ir radījusi būtisku pasažieru, lidojumu un ieņēmumu kritumu. Pasažieru pārvadājumu aizlieguma atcelšana uz un no trešajām valstīm pozitīvi ietekmēs starptautiskās lidostas "Rīga" un aviosabiedrības "airBaltic" darbību un konkurētspēju, jo Latvija ir palikusi viena no pēdējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurās šie lidojumi ir liegti.

SM skaidro, ka citas valstis (tostarp Igaunija un Lietuva) atļauj pasažieru pārvadājumu veikšanu uz/no trešajām valstīm un praksē vērojama situācija, ka pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem, tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole epidemioloģiskās drošības nolūkos.

Noteikumu projekts stāsies spēkā 17. martā, lai nodrošinātu laicīgu pārvadātāju un personu informēšanu par jaunajām prasībām.

Diskusijas raisījās par rosinājumu ļaut rīkot arī čarterreisus uz šīm valstīm, taču diskusijas par prasībām tika atstātas Operatīvās vadības grupas diskusijām.

Tiek rosināts, ka, ielidojot, tāpat kā līdz šim, tiks pieprasīti testa rezultāti, ko par savu naudu veic iebraucējs, kā arī pašizolācija viesnīcā, ko apmaksā pats ceļotājs.

Vairāki ministri gan uzsvēra, ka šis process šādi tiktu pārāk sarežģīts, jo cilvēki negribēs palikt 10 dienas pašizolācijā viesnīcā, bet premjerministrs Krišjānis Kariņš atgādināja, ka mērķis ir panākt, lai cilvēki negribētu lidot masveidā.

Tāpat Kariņš atzina, ka no kaimiņvalstīm būtu jādabū dati par ieceļotājiem, un jānodrošina, ka šie cilvēki ievēro 10 dienu pašizolāciju, neskatoties uz to, ka viņi iebrauc no kaimiņvalstīm.

Jau ziņots, ka, rosinot grozījumus, SM norāda, ka, dati pēc pārvadājumu aizlieguma atcelšanas Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas un Apvienotās Karalistes ietvaros skaidri parāda, ka starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums pats par sevi neietekmē jaunu Covid-19 gadījumu skaitu, jo ievesto gadījumu skaits ir neliels, it īpaši, ceļojot ar gaisa transportu, norāda SM.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka nav korelācijas starp aviopārvadājumiem un Covid-19 izplatību, kad vīruss jau izplatās lokāli. 2020. gadā Latvijā kopumā ir apstiprināti 40 904 Covid-19 saslimšanas gadījumi, no tiem ievesti ir 892 gadījumi, no kuriem, savukārt, 250 gadījumi ir ar gaisa transportu, kas ir 0,61% no visiem apstiprinātajiem gadījumiem. Arī 2021. gadā lielākais Covid-19 gadījumu skaits tiek ievests ar privāto transportu: laikā no 1. līdz 5. nedēļai Latvijā ievesti 130 gadījumi, no kuriem ar aviāciju – 26. Pēdējās nedēļās, ievērojot papildus uzlikto pienākumu uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu pirms iekāpšanas, ievesto Covid-19 gadījumu skaits ar aviāciju katru nedēļu samazinās, uzsver SM.

Personām ieceļojot Latvijā ar automašīnu, ir lielākas iespējas neaizpildīt Covidpass.lv apliecinājumu. Šīs personas, pārvietojoties ar automašīnu, var būt kontaktā ar daudzām citām personām gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, kas var novest pie lielāka šo personu inficēšanās riska un kontaktpersonu neizsekojamības. Ceļotāju ieceļošana ar tiešajiem lidojumiem ļaus labāk kontrolēt un izsekot ceļotāju plūsmu, uzskata SM.

Pasažieri (gan ārvalstnieki, gan Latvijas valstspiederīgie, gan Latvijā dzīvojošie) no augsta riska valstīm Latvijā var ierasties caur kaimiņvalstu lidostām, izmantojot sauszemes transportlīdzekļus. Ja pasažieri ierastos ar tiešo lidojumu no šiem galamērķiem, to kontrole un anketēšana tiktu nodrošināta labāk. Piemēram, 2020. gada 40. un 41. nedēļā visvairāk ievesto gadījumu bija no Ukrainas (kopā 14 gadījumi) un Krievijas (kopā 8 gadījumi). Līdzīga situācija ir 2021. gadā, kad 6. nedēļā no Turcijas Latvijā ieradusies viena persona, kurai atklāta Covid-19 saslimšana, 5. nedēļā no Krievijas divas, 4.nedēļā – no Ēģiptes viena, no Baltkrievijas viena, lai gan tiešo gaisa pārvadājumu no Rīgas uz šo valstu lidostām nebija. Tas nozīmē, ka šie gadījumi ievesti pa sauszemi, radot risku, ka pa ceļam līdz pašizolācijas vietai attiecīgās personas saskarsies ar citiem cilvēkiem gan Latvijā, gan citās valstīs, uzsver SM, piebilstot, ka šīs kontaktpersonas būs grūtāk izsekojamas atšķirībā no gadījuma, ja personas Latvijā būtu ieradušās ar gaisa satiksmi.

Vienlaikus SPKC ir apliecinājis, ka tam ir laba sadarbība ar citu valstu veselības aizsardzības iestādēm un, ja epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā secināts, ka gaisa kuģī ir atradusies citas valsts persona, kas ir atzīstama par kontaktpersonu saslimušajai personai, tad šī informācija tiek nodota attiecīgās valsts veselības aizsardzības iestādēm, norāda SM.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

SPKC Koronavīruss Covid-19 Baltkrievija Ēģipte Eiropas Savienība Igaunija Krievija Ministru kabinets Satiksmes ministrija Šveice Turcija
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form