Nākamā perioda nodokļu sistēmā, kuru veidos laikam no 2018. līdz 2022. gadam, ir jābūt iestrādātai nodokļu nomaksas sasaistei ar konkrētu pakalpojumu saņemšanu, citādāk būs ļoti grūti vairot motivāciju maksāt nodokļus, intervijā norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
"Mēs kategoriski esam pret nodokļu celšanu pašlaik, kad ir tik liels ēnu ekonomikas īpatsvars. Ja šādos apstākļos cels nodokļus, tad tas nozīmēs tikai vienu – tie, kuri nodokļus maksā, maksās vēl vairāk, tie, kas nemaksā, turpinās nemaksāt. Tādēļ nav cita ceļa, kā sasaistīt nodokļu nomaksu ar konkrētu pakalpojumu saņemšanu. Mēs maksājam nodokļus, lai saņemtu veselības aprūpes pakalpojumus, izglītību, justos droši utt," uzsvēra Meņģelsone.
Viņa piebilda, ka arī, runājot par jauno nodokļu sistēmu periodam no 2018. līdz 2022. gadam, ir jānonāk pie tā, ka nodokļos ir jābūt iezīmētai veselības apdrošināšanai un ir pilnīgi vienalga, kā ta tiek dēvēta. "Bez tā mēs šo sistēmu normāli attīstīt nevarēsim. Veselības sistēmā ir jābūt motivācijai, kura ir sasaistīta ar nodokļu nomaksu," teica LDDK vadītāja.
Meņģelsone atzina, ka joprojām var vērtēt, vai kaut ko var optimizēt budžeta izlietojumā. Tomēr, ņemot vērā, ka pašlaik sociālajai aizsardzībai un pensijām tiek izmantoti 36% budžeta līdzekļu, dotācijām un nodokļiem pašvaldībām – 17,7%, izglītībai – 9,5%, veselībai – 9,1%, valsts parāda apkalpošanai – 7%, ekonomiskajai darbībai – 5,8%, sabiedriskajai drošībai un kārtībai - 5,7%, aizsardzībai 4%, valsts pārvaldei – 1,2%, tad ir visai grūti atrast iespējas citādāk izmantot lielu līdzekļu apmēru.
"Savukārt, ja mēs paskatāmies uz nodokļiem Baltijas valstīs, tad, lai darbinieks uz rokas saņemtu 600 eiro algu, tad sociālo un iedzīvotāju ienākuma slogs Latvijā ir vislielākais. Tajā pašā laikā Igaunija un Lietuva šajā mazākajā darbaspēka nodokļu daļā ir pamanījušies ielikt arī obligāto veselības maksājumu, bet Igaunija vēl arī iemaksu pensiju fondu otrajā līmenī. Tādēļ mēs arī uzskatām, ka mēs nedrīkstam runāt par jauno nodokļu sistēmu, neiezīmējot, kam mēs šos nodokļus maksājam," teica LDDK ģenerāldirektore.
Viņa norādīja, ka ar ēnu ekonomikas likvidēšanu vien pietiktu četriem veselības aprūpes budžetiem, taču arī šajā gadījumā ir jābūt motivācijas sistēmai.
"Pēc mūsu domām ēnu ekonomiku vislabāk var apkarot ar divām lietām. Viena ir radīt motivāciju un izdevīgumu būt baltajā ekonomikas pusē. Otra ir spēja padarīt dzīvi neciešamu tiem, kuri ir melnajā pusē. [..] Pirms kāda laika tika radīts "Balto uzņēmumu saraksts". Nu un tad ir jautājums, vai tas ir pietiekami pievilcīgs, lai visi uzņēmēji tajā gribētu nokļūt, jo tas dod tādas un tādas iespējas vai priekšrocības? Acīmredzot arī motivācija pašlaik nav pietiekama," atzīmēja Meņģelsone.
Pašlaik tiek plānots, ka nodokļu sistēmas periodam no 2018. līdz 2022. gadam pamatnostādnes tiks izstrādātas līdz nākamā gada aprīlim.
LDDK ir Latvijas lielākā darba devēju organizācija, kura ir viens no valdības sociālajiem partneriem. Tās biedri nodarbina 43% no visiem Latvijas darbaspējīgajiem iedzīvotājiem.
