Foto: DELFI
Rīgas apgabaltiesa ceturtdien noraidīja Šveices advokāta Rudolfa Meroni un viņa līdzgaitnieku pieteikumu prasības nodrošinājuma atcelšanai strīdā ar AS "Ventbunkers" un "Global Oil Services Limited" par īpašuma tiesību aizsardzību un zaudējumu piedziņu.

Atbildētāji - Rudolfs Meroni, Jānis Hāze, Alvis Hāze, Aivars Gobiņš, Arita Linde, Diāna Jukna, Mārtiņaš Bunka, Mihails Dementjevs, Deivids Gajs Anstiss - pieteikumu iesniedza, lūdzot atcelt apgabaltiesas šī gada 5.jūnija lēmumu, ar kuru tika apmierināts abu uzņēmumu pieteikums par prasības nodrošinājumu, proti, īpašuma tiesību aizsardzību.

Apgabaltiesas lēmumu var pārsūdzēt desmit dienu laikā, iesniedzot blakus sūdzību Augstākajā tiesā (AT).

Savukārt 22.oktobrī plkst.10 Rīgas apgabaltiesa izskatīs vēl vienu atbildētāju pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu, šoreiz par tiesas 18.septembra lēmumu piedzīt zaudējumus, kas nodarīti "Ventbunkeram".

Gobiņš portālam ”Delfi” pauda, ka ”Latvijā ir bijuši pat vairāki Satversmes tiesas spriedumi, kuros skaidri un gaiši norādīts, ka tiesām, lemjot par prasības nodrošināšanu, jāvērtē pierādījumi”, taču, viņaprāt, šoreiz tie nav ņemti vērā.

Gobiņš uzskata, ka šāds tiesas lēmums ignorējot arī Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas iedibinātu tiesu praksi. Šis lēmums tiks apstrīdēts Augstākajā Tiesā, informēja Gobiņš.

Iepriekš atbildētāju pārstāvji tiesā - advokāts Daimārs Škutāns un Andrejs Eglītis - uzsvēra, ka piemērotais prasības nodrošinājums ir "absolūti abstrakts", jo lūgums par uzņēmuma īpašuma tiesību traucēšanas aizliegumu nerada sapratni par to, kādas tiesības tiek nodrošinātas, to izpildot.

Tāpat advokāti norādīja, ka prasībā par zaudējumu piedziņu nav noteikta summa, līdz kurai jānodrošina mantiska prasība, tādā veidā arī šī prasība, pēc advokātu domām, nav pamatota. Škutāns uzsvēra, ka prasības nodrošinājums kopumā nevar pastāvēt, jo ar to cenšas noregulēt un iesaldēt pašreizējo situāciju, nevis sekmēt gala spriedumu.

Savukārt viens no "Ventbunkera" pārstāvjiem advokāts Mārtiņš Kvēps tiesā paskaidroja, ka prasības nodrošinājuma līdzeklis ir samērīgs un tas ierobežo uzņēmuma valdes un padomes valdījuma tiesību aizskārumu, ko sistemātiski mēģina izdarīt atbildētāji, kā arī ierobežo atbildētāju darbības veikt izmaiņas komercreģistrā, ko arī sistemātiski mēģina izdarīt atbildētāji. Savukārt prasītāju advokāts Lauris Leja uzsvēra, ka šī ir liettiesiska prasība, kas paredz aizsargāt uzņēmuma īpašumu, lai otra puse nevarētu ar to brīvi rīkoties.

Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 29.jūnija lēmumu Meroni un viņa līdzgaitniekiem - Hāzēm, Gobiņam, Lindei, Juknai, Bunkam, Dementjevam un Anstisam - tika aizliegts ieņemt amatus "Ventbunkerā", kā arī pieteikt Uzņēmumu reģistrā (UR) izmaiņas "Ventbunkera" padomes sastāvā bez komercreģistrā reģistrētās "Ventbunkera" valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta.

Tāpat Meroni un viņa kompanjoniem tika aizliegts pieteikt izmaiņas par grozījumiem
"Ventbunkera" statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, bez komercreģistrā reģistrētās uzņēmuma valdes sastādīta un parakstīta akcionāru saraksta, kas ietver informāciju par akcionāriem, kuri piedalījušies "Ventbunkera" akcionāru sapulcē, kurā lemts par grozījumiem statūtos, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju.

Šis tiesas lēmums nozīmē, ka "Ventbunkerā" turpinās darboties uzņēmuma akcionāru ieceltā padome un valde, kas uzņēmumu pārvalda jau kopš 2011.gada beigām. "Ventbunkera" padomē darbojas Olafs Berķis, Jānis Junkers, Aleksejs Ovods, Gatis Klimass un Genadijs Ševcovs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!