"Nordea" banka Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam paaugstinājusi līdz 3,3%, trešdien video preses konferencē informēja bankas vecākais ekonomists Andris Strazds.
Ekonomikas izaugsmes prognozes paaugstināšanu Strazds skaidroja ar labajiem izaugsmes rezultātiem pirmajā ceturksnī un arī pirmajā pusgadā kopumā. Gada pirmajos sešos mēnešos ekonomikas izaugsme varētu būt 5%, lēsa Strazds.
Pat ja otrais pusgads nebūs tik labs, gadā kopumā tik un tā gaidāms būtisks ekonomikas pieaugums - 3% līdz 3,5%, vērtēja ekonomists.
Strazds informēja, ka pirmā ceturkšņa ekonomiskie rādītāji bija labāki, nekā gaidīts, gan mazumtirdzniecībā, gan eksportējošās nozarēs, kas norāda uz sabalansētu izaugsmi starp eksporta un iekšējā pieprasījuma nozarēm.
Patlaban ekonomikas apjomi ir aptuveni 12% virs krīzes laika zemākā līmeņa, kas bija 2009.gada beigās.
Tomēr tas automātiski nenozīmē augstākus vai tāda pat līmeņa nodarbinātības rādītājus kā 2005.gadā, kad ekonomikas apjomi bija līdzīgi kā pašlaik, jo kopš tā laika augusi produktivitāte, ekonomikā notikusi maiņa no zemāk produktīvām uz augstāk produktīvām nozarēm, skaidroja ekonomists.
Strazds kā piemēru minēja tirdzniecības, transporta un loģistikas nozares. Ja pievienotās vērtības apjoms samazinās par 30 000 latu tirdzniecībā, bet palielinās pievienotās vērtības apjoms transportā un loģistikā, tad tirdzniecībā tas nozīmētu četru darba vietu zaudējumu, bet transporta un loģistikas nozarē trīs darba vietu ieguvumu, jo transporta nozare ir produktīvāka.
Šis ir viens no skaidrojumiem, kāpēc nodarbinātības rādītāji patlaban ir sliktāki nekā 2005.gadā, kad ekonomikas līmenis bija līdzīgs pašreizējam, informēja "Nordea" bankas ekonomists.
Strazds atzīmēja, ka aprīlī vairāki būtiski ekonomikas rādītāji uzrādīja kritumu, piemēram, eksportā aprīlī bija kritums, salīdzinot ar martu, arī mazumtirdzniecībā aprīlī bija neliels kritums. Lai gan no viena mēneša datiem grūti izdarīt vispārinošus secinājumus, tas tomēr dod iemeslu nelielām bažām, ka Dienvideiropā un eirozonā notiekošais tomēr ar nobīdi ietekmējis arī Latvijas ekonomiskos rādītājus, atzina ekonomists.
Tomēr kopumā labie rezultāti pirmajā ceturksnī un gada pirmajā pusē ļauj paaugstināt "Nordea" bankas Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi.
Kā ziņots, martā "Nordea" banka prognozēja Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad 2% apmērā, kas ir vairāk nekā iepriekš prognozētais 1%.
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šogad pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) audzis par 6,9%. Redzot augstos gada pirmā ceturkšņa izaugsmes rādītājus, IKP pieauguma prognozi 2012.gadam plāno pārskatīt arī Finanšu ministrija (FM) un Latvijas Banka.
Kā ziņots, Latvijas valdības prognoze šim gadam bija 2,5% izaugsme un tā tika ņemta par pamatu, veidojot valsts budžetu. Tomēr FM, ņemot vērā situāciju eirozonā un citus globālās izaugsmes riskus, šā gada martā samazināja makroekonomiskās attīstības prognozes. FM martā prognozēja Latvijas IKP izaugsmi šim gadam 2% apmērā iepriekšējo 2,5% vietā.
Savukārt Latvijas Banka iepriekš savas IKP prognozes šim gadam samazināja līdz 1,3%. Centrālā banka IKP pieauguma prognozi šim gada plāno pārskatīt jūlijā. Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs iepriekš atzinis, ka Latvijas izaugsme šogad pārsniegs 3%.