Fabrikā sastaptais "Nordic Metalplast" ražošanas direktors Andželo Pera pastāstīja, ka zina par streiku, taču neko nevarot darīt, jo viņam neesot pilnvaru veikt pārrunas, runāt un parakstīt dokumentus uzņēmuma vārdā.
"Es varu tikai paskatīties un konstatēt, cik cilvēku streiko, algu sarakstus es neveidoju un arī apsolīt viņiem neko nevaru, jo mans uzdevums ir tikai uzraudzīt ražošanas procesu un piegādes," skaidroja Pera, piebilzdams, ka tikties ar strādniekiem vai viņu pārstāvjiem nav viņa kompetencē.
Uzrauga teikto apstiprināja Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrības LAKRS priekšsēdētāja vietnieks Edvīns Krieviņš, kurš bija ieradies Jelgavas ražotnē.
"Viņiem ir tāda sistēma, ka tiem administrācijas pārstāvjiem, kas strādā ražotnē, nav nekādu pilnvaru, un pagaidām mums nav nekādu ziņu par lemtspējīgas vadības ierašanos vai reakciju," skaidroja Krieviņš.
Vienīgas uzņēmuma valdes loceklis ir Eskviljo Martinandželi. Aizvakar sazvanīts Itālijā, viņš aģentūrai LETA solīja komentārus sniegt otrdien, taču vēlāk viņa tālrunim tika ieslēgts automātiskais atbildētājs.
Krieviņš pastāstīja, ka streiko 41 strādnieks, izņemot divas darbinieces, kuras arī iepriekš nepiedalījās brīdinājuma streikā, un izņemot pāris jauniešu, kuri strādā pārbaudes laikā.
"Faktiski zinām, ka morāli viņi mūs atbalsta, taču juridiski viņi šādā situācijā, būdami pārbaudes laikā, ir ļoti neaizsargāti, tāpēc mēs pat ieteicām viņiem nepievienoties streikam. Turklāt šeit darbojas ražošanas ķēde, tāpēc, ieilgstot streikam, arī pārbaudes laika jauniešiem drīz iestāsies piespiedu dīkstāve," skaidroja Krieviņš.
To aģentūrai LETA apstiprināja arī kāds rūpnīcas strādnieks, kurš pauda sašutumu, ka ražotnē jau kopš tās atklāšanas valdot mānīšanās. Viņš šeit strādājot kopš 2009.gada, un darba devējs viņam palicis parādā arī 2009.gadā neizmaksāto.
"Viņi neko nenoliedz, nepretojas, taisnojas ar to, ka klienti ar viņiem vēlu norēķinās, pārmet mums slinkumu, kaut nereti dīkstāves rada materiālu piegāžu kavēšanās, un rezultātā vienmēr apsola samaksāt, un tāpat vienmēr to neizdara un atkal atliek," teica strādnieks.
Viņš norādīja, ka vadība arī nespējot nodrošināt pienācīgu disciplīnu darbā, jo nevarot to prasīt no strādniekiem, kuri nesaņem algu.
Vairāki strādnieki pauda sašutumu, ka valsts šādā situācijā ir nespējīga nodrošināt likuma izpildi un aizstāvēt savus iedzīvotājus. Strādnieki bija informēti par Valsts darba inspekcijas (VDI) piemērotajiem sodiem, taču VDI sankcijas realitātē nefunkcionējot.
"Viņiem [uzņēmuma vadība] pie vienas vietas tāda VDI, un viņi nemaksā arī valsts piemērotos sodus, un ko valsts viņiem var padarīt? Neko! Kā mēs redzam, valsts šādā situācijā ir nespējīga," sašutumu pauda vairāki streika dalībnieki.
Strādnieki uzskata, ka ražotnē daudz problēmu rodas no tā, ka visa lemtspējīgā vadība esot Itālijā, un laikus nereaģējot uz problēmām. Arī viņi apstiprināja, ka līdztekus algu neizmaksāšanai regulāri kavējoties ražošanas materiālu piegādes, ko uz vietas esošā administrācija arī nespējot ietekmēt, taču pārmetot strādniekiem slinkumu situācijā, kas neesot no viņiem atkarīga.
Arodbiedrības pārstāvis apstiprināja, ka arī saziņā ar arodbiedrību vadība Itālijā neko nenoliedzot, nepretojoties, tāpat apsolot visu nomaksāt, taču vienkārši nepilda savus solījumus. "Ir tikai mutiski solījumi, tāpat viņi joprojām izvairās no jebkādas apņemšanās vai vienošanās rakstveidā," pauda Krieviņš.
Viņš informēja, ka arī arodbiedrības biedru naudas no strādniekiem tiekot ieturētas, bet kopš šā gada februāra arodbiedrība tās neesot saņēmusi.
"Agrāk strādnieki mēģināja risināt šīs problēmas paši saviem spēkiem, bet tas beidzās ar to, ka pusi atlaida no darba. Patlaban kopā ar arodbiedrību visas pretenzijas un streika gaita ir juridiski pareizi organizēta, un viņi vairs nav tik bezspēcīgi. Arodbiedrība streika gaitā no biedra naudu uzkrājumiem izmaksā arī 10 latu pabalstu dienā, ko gan nevarēs bezgalīgi, īpaši, ja no uzņēmuma nesaņem ieturētās biedra naudas," skaidroja Krieviņš.
"Arī mums viņi ir stāstījuši, ka no klientiem atlīdzību par piegādēm saņemot pēc diviem trim mēnešiem, bet par elektrību esot jānorēķinās uzreiz, tāpēc dažkārt aizkavējoties algas. Bet tā taču tiek pārkāpts Darba likums, kas paredz, ka tieši algas ir tas, ko nekādā gadījumā nedrīkst kavēt, un biznesā ir citi ceļi, kā kompensēt finanšu kavēšanos," teica arodbiedrības LAKRS priekšsēdētāja vietnieks.
Kā ziņots, VDI saistībā ar algu nemaksāšanu jau divreiz ir sodījusi "Nordic Metalplast" kopsummā par 3250 latiem, taču arī sodi nav samaksāti, informēja Zemgales reģionālās VDI vadītājs Valdis Dūms.
VDI pieredze rādot, ka uzņēmums nekomunicē un ignorē sākto lietvedību. Administratīvo lietvedību pret "Nordic Metalplast" VDI sākusi aptuveni pirms diviem gadiem, uzņēmumam piemēroti jau divi sodi - viens pagājušogad 1500 latu apmērā, ko uzņēmums noteiktajā laikā nav samaksājis, un materiāls jau nodots tiesu izpildītājiem, otrs šogad 1750 latu apmērā, kas arī nav samaksāts, taču šim sodam samaksas termiņš vēl ir spēkā.
"Esam viņus sodījuši, sodus nemaksā, ko savukārt nododam tiesu izpildītājiem, un faktiski savas pilnvaras esam izsmēluši. Situācija tiešām izskatās diezgan bezcerīga, tāpēc ir ļoti labi, ka uzņēmuma strādnieki ir iestājušies arodbiedrībā, kas pārstāv viņu intereses," skaidroja Dūms.
Kolektīvā interešu strīda prasībās ir paredzēts noslēgt vienošanos starp "Nordic Metalplast" un arodbiedrību LAKRS par to, ka, ja darba devējs kavē un neveic līgumā noteikto darba algas izmaksu darbiniekiem noteiktajā termiņā, tam jāmaksā līgumsodu 3% apmērā no neizmaksātās darba samaksas par katru nokavēto dienu.
Darba devējam tiek pieprasīts sagatavot un iesniegt arodbiedrībai LAKRS informāciju, kas nepieciešama darba koplīguma projekta sagatavošanai.
Tāpat pausta prasība izmaksāt darba algu par 2012.gada jūniju, kā arī iespējamos turpmākos darba algas parādus līdz streika dienai vai streika laikā atbilstoši darba līguma nosacījumiem. Tāpat izteikta prasība izmaksāt darba algas parādus par 2009.gadu visiem darbiniekiem-arodbiedrības biedriem, kuri to nav saņēmuši.
Arodbiedrība arī pieprasa pārskaitīt no tās biedriem - "Nordic Metalplast" darbiniekiem - ieturētos biedru naudas maksājumus, kuri nav pārskaitīti, sākot no šā gada marta, kā arī iespējamos turpmākos maksājumus.
Iepriekš jau ziņots, ka "Nordic Metalplast" darbinieki jūlija vidū pa pastu nosūtīja darba devējam streika prasības.
Uzņēmums "Nordic Metalplast" savu darbību sāka pirms vairākiem gadiem ar ražotnes atvēršanu Jelgavā. Tas ir ceļu un ceļu būvdarbu laukumu apzīmējumu ražotājs, kas saražoto produkciju eksportē uz Itāliju.
Uzņēmuma īpašnieki ir Luksemburgā reģistrēta kompānija "Edelwiss Participations" un Itālijas firma "Blu Way Srl" ar 45% daļu katra, kā arī Itālijas iedzīvotājai Suzannai Duranti piederošais SIA "Nick Investments& Consulting" ar 10%.
2010.gadā "Nordic Metalplast" strādāja ar 1,17 miljonu apgrozījumu un 1000 latu peļņu, dati par pagājušo gadu nav pieejami, liecina "firmas.lv" informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
