Noslēgts darījums par zemes un ēku iegādi Dagdā vairāk nekā miljona eiro vērtībā
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Krāslavas novadā dāņu investoriem piederošā SIA "Brīvība" noslēdza ap 1000 ha zemes pārdošanas darījumu ar Latvijas zemnieku saimniecību, kas no SIA "Brīvība iegādājusies lauksaimniecībā izmantojamo zemi un ražošanas ēkas. Lai gan kopējā darījuma vērtība netiek izpausta, 2021. gada pirmā pusgada vidējā cena par zemi Krāslavas novadā bija 1530 eiro par hektāru, ļaujot secināt, ka kopējā darījuma summa pārsniedz 1 miljonu eiro, skaidro darījuma ekskluzīvais konsultants "Auctus Capital".

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

"Auctus Capital" pārstāvētā zemnieku saimniecība nevēloties publiski atklāt savu nosaukumu.

Darījumu finansēja a/s "Luminor Bank", bet klienta ieguldījums bija 10%.

Konsultanti norāda, ka šis ir pozitīvais piemērs Latvijas saimniecību attīstībā, kas ļāvis ievērojami palielināt vietējās saimniecības zemes platības un audzēt ražošanas apjomus. “Šobrīd redzam, ka īpašumu pirkšanas / pārdošanas tirgū notiek paaudžu maiņa. Daļa no personām, kuri iegādājās īpašumus 2000. gadu sākumā, šobrīd ir sasnieguši pensijas vecumu un pārdod savus īpašumus ārvalstīs, tai skaitā Latvijā. Tas paver iespējas atgūt Latvijas zemes un attīstīt vietējās saimniecības,” saka Edgars Mālkalns, "Auctus Capital" darījuma konsultants

Lauku zemju cenas atšķiras ne tikai starp novadiem, bet arī to pagastiem. Zemes cenu
ietekmē dažādu elementu kopums, kā, piemēram, lauka auglība, novietojums, lielums,
stratēģiski mērķi u.c. faktori, kurus nepieciešams pareizi novērtēt, lai noteiktu darījuma
vērtību. Kopējā platībā var būt ne tikai lauksaimniecībai izmantojamās zemes, bet arī meža
zemes, kuru vērtības noteikšanai ir jāveic meža inventarizācija jeb taksācija.

"Auctus Capital" informē, ka veiktajā darījumā no 1000 hektāriem 303 hektāriem bija meža zeme, kura tika pārdota citam pircējam.

Jau rakstījām, ka šobrīd cena par vienu hektāru lauksaimniecības zemes Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā, bet topa augšgalā ir Nīderlande. Nedaudz zemākas cenas nekā Latvijai ir tikai Slovākijā un Horvātijā, liecina nekustamo īpašumu nozares uzņēmuma "Latio" sadarbībā ar jomas vadošajiem pētniekiem veiktais pētījums 2021. gada sākumā par lauksaimniecības zemju vērtību Eiropas un Baltijas reģiona valstīs. Lauksaimniecības zemju cenas iedalāmas divās kategorijās – aramzeme un ilggadīgie zālāji. Kopumā ilggadīgo zālāju zemes cena ir zemāka nekā aramzemes cena. Dārgākā aramzeme Eiropā ir Nīderlandē (69,6 t. eiro / ha), Itālijā (34,2), Īrijā (28,1), Lielbritānijā (23,4), Slovēnijā (18,8) un Dānijā (17,6), savukārt sarakstu noslēdz Horvātija ar 3,4 tūkstošiem eiro par hektāru. Baltijā cenas ir ļoti līdzīgas – Lietuvā tie ir 4000 eiro, Latvijā 3900 eiro un Igaunijā 3500 eiro par hektāru.

Ilggadīgo zālāju zemju kategorijā līdere ir Nīderlande (57,6 t. eiro / ha), kam seko Slovēnija (18), Lielbritānija (17,9), Īrija (15,6), Itālija (15,3) un Dānija (8,9), saraksta pašās beigās atstājot Bulgāriju (1,5 t. eiro / ha). Baltijā Latvija ir pēdējā vietā ar 2200 eiro par hektāru, nedaudz augstāka tirgus vērtība ir Lietuvā jeb 2500, bet visaugstākā cena ir Igaunijā jeb 2900 eiro par hektāru.
Savukārt Baltijas jūras reģiona valstu starpā augstākā hektāra cena ir Dānijā, bet viszemākā – Zviedrijas ziemeļos, kur divos apgabalos cenas šobrīd ir viszemākās Eiropas Savienībā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.