"Risks ir tāds, ka šis posms ir tik īss - ir īsāks laiks domāt, ir īsāks laiks partijām prezentēt savas programmas, uzstādījumus un cilvēkus. Risks ir tāds, ka var būt vairāk gadījuma cilvēku Saeimā. Tas sastāvs var arī neattaisnot cerības. No savas puses mēs darīsim visu, lai būtu no oligarhiem brīva koalīcija un valdība, bet, ja tā ir SC un ZZS koalīcija, kura arī varētu tikt izveidota, tad tas ir jautājums, kurā virzienā ies Latvijas valsts," paudusi Āboltiņa.
Ābotltiņa arī atzinusi, ka arī Ainara Šlesera (LPP/LC) spēks varētu iekļūt nākamajā parlamentā –"Šlesers ir turpat, un, zinot šo te fenomenu, es nebrīnīšos, ka arī nākamajā Saeimā tomēr redzēsim kādu pārstāvību no šīs partijas".
Vērtējot iespējamās nākamās koalīcijas, Āboltiņa izvairīgi runājusi par sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS), kurai eksprezidents un arī "Vienotības" politiķi pārmeta oligarhu ietekmi, bet atzinusi, ka tagad "Vienotības" vairākums varētu neiebilst pret sadarbību ar "Saskaņas centru".
"Mēs ļoti ceram, ka šajā Saeimā un arī sabiedrība izdarīs savu vērtējumu - Saeimu ievēl sabiedrība. Ja sabiedrība pēkšņi ļoti atbalsta šo oligarhu veidoto politiku, ir jautājums, vai "Vienotībai" ir labāk šajā brīdī sadarboties vai arī visu atstāt," sacījusi Āboltiņa. Viņa gan cer, ka "nākamā Saeima būs ar daudz mazāku oligarhu ietekmi".
Savukārt, ja tāda "Vienotības" valde, kāda tā ir šobrīd, tiks apstiprināta arī kongresā sestdien, "tad valdē ir absolūts vairākums par to, ka ir iespējama koalīcija ar SC," atzinusi Āboltiņa. "Es esmu pārliecināta, ka ir mūsu partijās cilvēki ar dažādiem viedokļiem, bet demokrātijā to lemj vairākums un tā institūcija, kurai šīs pilnvaras lemt un pieņemt šos lēmumus ir dotas. Mums šobrīd ir aptuveni 4000 biedru, un, ja mēs viņus visus kopā sasauktu, es esmu pārliecināta, ka tajā brīdī, ja būtu jāveido, starp tiem 4000 biedriem nobalsotu vairākums," paudusi "Vienotības" līdere.
Tiesa, trešdien cits "Vienotības" līderis Ģirts Valdis Kristovskis apšaubīja iespējas sadarboties ar SC, jo SC piedāvājums noteikt politiskajiem spēkiem moratoriju nacionālajiem un vēstures jautājumiem ir vienkārši absurds un nav nopietni apspriežams.
Intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" Ušakovs paudis, ka politiķi jau 20 gadus izmantojuši nacionālos un vēstures jautājumus, tāpēc tiem uz trīs gadiem būtu jānosaka moratorijs politiskajās debatēs. Savukārt SC īsajā priekšvēlēšanu programmā ierosināts nākamajā Saeimā iekļuvušajām partijām vienoties par moratoriju likumu izmaiņām nacionāli un vēsturiski jūtīgajos jautājumos.
Savukārt pirm Ušakova paziņojumiem cits "Vienotības" pārstāvis, Edghars Jaunups (JL) atzinis, ka ideāla koalīcija pēc rudenī gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām būtu "Vienotība" kopā ar Zatlera reformu partiju (ZRP), bet otra labākā, ja pirmais variants nebūtu iespējams, būtu piepulcināt šiem politiskajiem spēkiem arī "Saskaņas centru" (SC).
Jau vēstīts, ka pēc Saeimas lēmuma neļaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) veikt kratīšanu bieži vien par oligarhu dēvētā politiķa, Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) dzīvesvietās, Zatlers nolēma rosināt atlaist tikai pirms septiņiem mēnešiem ievēlēto 10.Saeimu. Par to prezidents paziņoja maija nogalē ārkārtas uzrunā tautai. Referendumā 23.jūlijā 94% dalībnieku atbalstīja Saeimas atlaišanu un nākamās Saeimas vēlēšanas notiks 17.septembrī.