Mazliet augstāka vidējā alga pagājušajā gadā bijusi Baltinavas un Beverīnas novados – abos 362 eiro.
Precīzi 100 Latvijas novados no 119 vidējā "uz rokas" saņemtā mēnešalga 2015. gadā bija mazāka par valstī vidēji nopelnītajiem 603 eiro.
Sabiedriskajā sektorā strādājošajiem dundadzniekiem situācija ir nedaudz labāka, jo viņi "uz rokas" saņem vidēji 488 eiro. Taču atšķirībā no Jaunjelgavas novada, kur privātajā sektorā maksātās algas padara jaunjelgavniekus par pelnošākajiem valsts iedzīvotājiem, Dundagas novadā privātuzņēmumi situāciju padara krasi sliktāku.
Dundagā ir divi uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieki – latiņa kas jāpārvar, lai dati par atalgojumu tiktu iekļauti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopojumā. Lai gan konfidencialitātes dēļ CSP nav publicējusi precīzus datus par privātuzņēmumos maksāto algu, ar vienkāršiem aprēķiniem iespējams izskaitļot, ka pērn tie bija 212 eiro mēnesī "uz rokas".
Iepazīstinot Dundagas novada domes priekšsēdētāju Gunāru Laicānu ar šiem datiem, viņš nosauc vairākus apstākļus, kas varētu skaidrot skaudro situāciju – vairāk nekā 70% novada teritorijas klāj meži, iedzīvotāju blīvums ir ļoti mazs, kā arī daudzi ir deklarējušies citviet.
Saskaņā ar CSP datiem Dundagas novadā dzīvo 3971 cilvēks.
Ar lielāko apgrozījumu – 29 360 218 eiro – pērn Dundagas novadā strādāja SIA "Gabriēla", kam pieder 13,9% kapitāldaļu preču zīmes "Top!" veikalu servisa uzņēmumā SIA "Iepirkuma grupa". Dundagas novada lielākajā uzņēmumā strādā 460 cilvēki un 2015. gadā "Gabriēla" nopelnīja 1 165 362 eiro, liecina "Lursoft" informācija.
Savukārt 53 cilvēkiem pērn darbu deva piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība "Dundaga", kas apgrozīja 2 276 391 eiro, bet gadu noslēdza ar teju 60 tūkstošu eiro lieliem zaudējumiem.
Jautājot Laicānam, vai 212 eiro lielā neto mēnešalga, kura aprēķināma kā minētajos uzņēmumos maksātā, nevieš aizdomas par to, ka tiek piekopta "aplokšņu algu" prakse, Dundagas mērs atbild noraidoši: "Nē, nedomāju. Mūsu uzņēmēji ir ļoti godprātīgi. Laukos to ir ļoti grūti noslēpt, jo momentā saceļas troksnis."
Sarunā ar portālu "Delfi" mērs izceļ vairākus vietējos uzņēmumus, kuros, viņaprāt, tiek maksātas krietnas algas. Laicāns prognozē, ka statistikā iekļaujot arī šos uzņēmumus, pieklājīgāk izskatītos arī situācijas kopaina. "Pie mums var eksistēt tikai mazais uzņēmējs. Pat vidējiem jau ir ļoti grūti," norāda Laicāns.
"Lursoft" veidotajā Dundagas novada uzņēmumu ar lielāko apgrozījumu Top 100 atrodami vien 57 ieraksti. No saraksta lielāko desmitniekā iekļautajiem uzņēmumiem, piecos apgrozījums, salīdzinot ar 2014. gadu, ir piedzīvojis kritumu. Taču ir arī tādi uzņēmumi, kuros apgrozījums strauji audzis. Piemēram, 2011. gadā dibinātā SIA "LK Forest", kas strādā kokapstrādē, pērn apgrozīja 200 tūkstošus eiro, kas ir teju uz pusi vairāk nekā aizpērn, kā arī gadu noslēdza ar peļņu. Taču tur nodarbināti vien divi cilvēki.
Teju identiskā situācijā ir arī mežistrādes uzņēmums SIA "Čiekurs DF" – apgrozījums kāpis par trešdaļu, gads noslēgts ar 10 tūkstošu eiro peļņu, bet ir tikai viens darbinieks.
Tomēr, iespējams, ka CSP datu apkopojuma specifika no zemākās vidējās algas negoda ir paglābusi Baltinavas novadu, jo tur nav atrodams neviens uzņēmums, kur strādātu vairāk nekā 50 darbinieku. Pie tam sabiedriskajā sektorā vidējā "uz rokas" saņemtā alga ir par 127 eiro mazāka nekā Dundagā – 361 eiro.
