Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) prezentējusi Administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu, kas paredz pašvaldību skaitu no 119 novadiem samazināt līdz 35. Uzņēmēji vērtē, ka būtiski Latvijas ekonomiku šīs reformas neietekmēs, tomēr būs jūtamas pārmaiņas atsevišķās nozarēs un biznesa jomās. Vienlaikus uzņēmēju vidū šobrīd ir sajūta, ka reformu ieviešanas plāns ir ļoti ambiciozs un būtu vairāk laika jāvelta komunikācijai ar uzņēmējiem un iedzīvotājiem.
Latvijas kopējo ekonomiku pašvaldību skaitu samazināšana, visticamāk, būtiski neietekmēs, vērtē ekonomisti. Tomēr "Swedbank" valsts un pašvaldību klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja Ilze Kukute norāda, ka ietekme būtu labāki attālinātie pakalpojumi un efektīvāka pārvalde. Uzņēmējdarbības veidošanai ir nepieciešami valsts un pašvaldību sniegtie pakalpojumi. Līdz ar to uzņēmējiem noteikti ir svarīgi, lai būtu pieejami Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Uzņēmumu reģistra pakalpojumi, lai būtu iespēja izmantot e-parakstu un e-ID. Tāpat ir svarīgi, cik labs ir interneta pārklājums un kāda ir sakaru nepārtrauktība uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī cik izmaksā komerciālie pakalpojumi.
"Novadu reforma primāri ir par to, kā ērtāk, efektīvāk un racionālāk nodrošināt pašvaldībām deleģēto funkciju realizēšanu un to pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās un vienlaikus valsts budžetā ir daudz objektīvu vajadzību, tādēļ pašvaldību skaita samazināšana varētu uzlabot pārvaldes izmaksu efektivitāti, piemēram, samazinot dublējošās administrācija funkcijas un optimizējot skolu tīklu," norāda "Citadele" bankas ekonomists Mārtiņš Āboliņš.
Paģērē digitalizēšanos
"Ja pašvaldība būs labi attīstīta, tad arī pakalpojumu cenas samazināsies (piemēram, interneta nodrošinājums), jo būs lielāka iespēja izmantot dažādus attālinātos rīkus. Iespējams, problēmas varētu sagādāt tādi pakalpojumi kā būvvaldes apmeklējums, atļauju saskaņošana tirdzniecības vietu iegūšanai vai būvniecībai, ja tas arvien būs jāveic klātienē," skaidro Kukute. Šobrīd uzņēmēji ir samierinājušies, ka viņiem jāieplāno atsevišķu pakalpojumu sniedzēju apmeklējums, jo vēl joprojām pakalpojumi pieejami tikai klātienē. Piemēram, Kukute jautā, vai šodien Daugavpils vai Rīgas Zemesgrāmatā mēs varam sakārtot nekustamā īpašuma jautājumus par Liepājas vai Valmieras teritorijās esošiem nekustamajiem īpašumiem? Svarīgi, lai līdz ar pašvaldību reformu tiktu risināts jautājums arī par valsts pakalpojumu efektivitāti, kas tiešā veidā sniegtu atbalstu arī pašvaldību reformas virzībā. Tieši šī iemesla dēļ gan valsts, gan pašvaldību pakalpojumu digitalizācijai ir milzīga nozīme.
Vājākie pie stiprākiem
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (A/P) iepriekš pauda, ka, viņaprāt, piedāvātā reforma ir atbalstāma, jo tikšot veidoti lielāki novadi, kas spēs veiksmīgāk veicināt attīstību reģionos, it sevišķi, ja pie spēcīgākajiem tiks pievienoti ekonomiski vājāki novadi. "Pastarpināti novadu reforma var veicināt arī straujāku izaugsmi, bet ekonomikas izaugsmes veicināšana noteikti nav galvenais reformas mērķis. Latvijā ir ļoti liela ekonomikas koncentrācija ap Rīgu un atsevišķos attīstības centros. Šo realitāti reforma nemainīs, un ne visur ir iespējams ekonomiski vājākos novadus pievienot spēcīgākiem, jo tuvumā tādu vienkārši nav," uzskata Āboliņš, piebilstot, ka īpaši izteikti tās ir Latgalē un Ziemeļvidzemē. Tāpat arī pasaules prakse neliecina par to, ka pašvaldību lielumam būtu kāda izšķiroša loma izaugsmes veicināšanā.
Ātri reformē
Uz jautājumu par plāna ieviešanas gaitu Āboliņš atbild, ka pirmais piedāvājums šķiet labs izejas punkts diskusijām, taču laika grafiks ir ambiciozs un būtu nepieciešams definēt reformas sasniedzamos rezultātus. Skaidri reformas ieguvumi ļauti arī vieglāk pārliecināt iedzīvotājus par tās nepieciešamību. Arī Kukute piekrīt, ka šobrīd reģionālās reformas plāns tiek īstenots diezgan ātri. Viņasprāt, pagaidām ir grūti spriest, vai tas būs neveiksmīgs reformas piemērs, jo reformai fiziski vēl jānotiek. Galvenais, kas būtu jāpatur prātā, ir diskusiju nozīme reformas īstenošanā, izskaidrojot uzņēmējiem, iedzīvotājiem mērķi, ietekmi, kā arī uzklausot viņu viedokli par svarīgajiem, nepieciešamajiem pakalpojumiem. Šeit steiga var būt kā risks. Tā, piemēram, "Maxima Latvija" pārstāve Liene Dupate-Ugule teic, ka detaļās par šīs iniciatīvas attīstību spriest pāragri.
Arī "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs norāda, ka, lai pilnvērtīgi izvērtētu VARAM izstrādāto reformu un tās ietekmi uz reģionālo attīstību, būtu nepieciešama plašāka informācija. Ir gan skaidrs, ka reģionu attīstības plānam, ņemot vērā demogrāfisko situāciju valstī, ir jābūt, jo ikviens Latvijas iedzīvotājs ir ieinteresēts, lai reģioni būtu moderni ar attīstītu infrastruktūru, lai tajos būtu pieejams plašs un kvalitatīvs pakalpojumu klāsts. Vienlaikus Vancovičs atzīst, ka pašvaldību reforma būtiski telekomunikāciju nozari neietekmē, jo arī pašreizējais dalījums neatstāj iespaidu uz uzņēmuma biznesu. Tas, kas ietekmē uzņēmējdarbību, ir ekonomiskā attīstība reģionos, un nav tik svarīgi, kā tā tiek panākta – ar 100, 50 vai 35 novadiem. Galvenais, lai tie pildītu savas funkcijas un nodrošinātu konkrētā reģiona attīstību.
Gan ieguvumi, gan riski
Pie pozitīvām pārmaiņām Kukute min politisko gribu, kas pauž skaidru vēstījumu – mēs gribam veikt pārmaiņas. Reģionālās politikas kontekstā investīcijas vieglāk piesaistīt spēcīgiem reģionāliem centriem, savukārt investīciju iespējamība un pieejamība ir signāls visiem cilvēkiem, uzņēmējiem, ka ir iespējama attīstība.
Vēl viens svarīgs aspekts – pakalpojumu pieejamība. "Jo spēcīgāki ir pašvaldību centri, jo vieglāk pašvaldībām izpildīt likuma prasības par iedzīvotājiem nepieciešamo pakalpojumu nodrošināšanu. Sinerģija ir ļoti svarīga. Protams, turpināsies nepieciešamība apzināt un plānot kādus pakalpojumus tieši iedzīvotājiem sniegt, kas viņiem ir nepieciešams. Un to labāk varēs izdarīt spēcīgi centri," uzskata Kukute. Lielo investīciju projektu realizācija valstī arī noteikti sniegs savu artavu valsts un pašvaldību attīstībai. "Rail Baltica", Ķekavas apvedceļa, Rīgas lidostas attīstības projekti un citi plānotie ietekmēs ne tikai Rīgas kā galvaspilsētas, bet arī citu pašvaldību teritoriju attīstību, to realizācija būs potenciāls arī iespējamu jaunu biznesu attīstībai.
Var drosmīgāk
Āboliņš norāda, ka reformu piedāvājumā ir tikai jau esošo novadu apvienošana. Tas nav slikti, taču ir gadījumi, kad, iespējams, efektīvāk būtu pārzīmēt robežas, lai jaunais dalījums atspoguļotu iedzīvotāju ikdienas pārvietošanos. Piemēram, bijušais Lapmežciema pagasts atrodas tuvāk un ir daudz labāk savienots ar Jūrmalu nevis Tukumu. "Ir daudz līdzīgu gadījumu arī citur Latvijā. Šādu novadu robežu salāgošana ar cilvēku ikdienas aktivitātēm mūsdienās iespējama, piemēram, analizējot mobilo tālruņu lietošanas datus," atzīmē Āboliņš.
Ir gadījumi, kad, iespējams, efektīvāk būtu pārzīmēt novadu robežas, lai jaunais dalījums atspoguļotu iedzīvotāju ikdienas pārvietošanos. Šādu novadu robežu salāgošana ar cilvēku ikdienas aktivitātēm mūsdienās iespējama, piemēram, analizējot mobilo tālruņu lietošanas datus, atzīmē Āboliņš. Foto: LETA.
Runājot par reformas mīnusiem, Āboliņš uzskata, ka tie ir jautājumi par novadu identitātes zaudēšanu un cilvēku piederības sajūtu ģeogrāfiski lielākām teritoriālām vienībām, kas pavada jebkuru šāda veida reformu.
"Par mīnusiem šobrīd pāragri runāt, drīzāk redzam nevis mīnusus, bet riskus. Diskusijas par reformu īsti vēl nav sākušās. Reģionālo ceļu apsaimniekošana varētu būt ļoti smags jautājums, jo valsts labprāt nodotu reģionālo ceļu uzturēšanu pašvaldībām, kamēr pašvaldības to neuzņemsies darīt bez papildu finansējuma. Tāpēc arī ļoti svarīgs būs konsultāciju jautājums, kā jaunās pašvaldības spēs sastrādāties un vienoties arī ar valsti. Ceļiem ir milzīga nozīme, kā iedzīvotāji var piekļūt reģionālajiem centriem (nodarbinātība, pakalpojumu pieejamība, arī mājokļu pieejamība)," stāsta Kukute. Šeit atkal atgriežamies pie jautājuma par digitālajiem pakalpojumiem. Kopējā tendence vērsta uz to, ka iedzīvotājam ir jāsniedz laba piekļuve pakalpojumiem, lai viņš pats izvēlētos kā šos pakalpojumus lietot. Īstermiņā protams, šādas lielas pārmaiņas atstās ietekmi uz iedzīvotāju noskaņojumu, jo pārmaiņas prasīs arī laiku, lai pielāgotos.
"No nozarēm reformas ietekmi visvairāk varētu izjust pašvaldību saimniecību apkalpojošās nozares un uzņēmumi, piemēram, atkritumu apsaimniekošanā, komunālie pakalpojumu sniegšanā un būvniecībā. Lielākas pašvaldības varētu nozīmēt tirgus pārdali un iespējams lielāku koncentrāciju," vērtē Āboliņš.
Ja reģionālās reformas iznākums ir uz konstruktīvāku sadarbību vērstas pašvaldības, teic Kukute, tad tas arī būs ieguvums uzņēmējiem. Spēcīgi reģionālie centri dod iespēju sadarboties labāk un veltīt vairāk resursu iedzīvotāju, tostarp uzņēmēju nepieciešamību apmierināšanai. "Viens ļoti svarīgs aspekts ir pašvaldību iekšējais audits un inventarizācija, lai būtu zināms, kas kurai pašvaldībai pieder. Tad, kad notiks pašvaldību apvienošana, šiem datiem jābūt skaidri pieejamiem, lai pašvaldības pašas varētu efektīvi turpināt pašpārvaldi," norāda Kukute.
